SĀRTĀ APĻA MATERIĀLI
Adamus caur Džefriju Hoppe
http://www.shaumbra.ru/2010/10/серия-next-шоуд-3-ahmyo/
http://video.yandex.ru/users/pavel-moc/view/3
Sērija (NEXT) – Šouds 3: „AHMYO”
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Adamus: Un tā, dārgā Shambra, mēs runājām par to kādā no vakariem mūsu radiopārraidē. Mēs runājām par šo uzticēšanās problēmu, un ir ļoti, ļoti svarīgi saprast, kur jūs atrodieties. Jums nav tam jāpiešķir kaut kāds skaitlis, taču vai jūs patiešām bez ierunām sev uzticieties? Vai jūs uzticieties savam ķermenim? Vai jūs uzticieties savai izvēlei? Vai jūs uzticieties saviem lēmumiem? Vai jūs uzticieties.... vai jūs uzticieties Garam? Vai jūs uzticieties dzīvei? Vai jūs uzticieties tam, lai dzīvotu tagad šajā pasaulē, kas ir tik pārpilna ar haosu?
Vai jūs uzticieties tam, lai būtu pilnībā paši, ar azartu? Stāvēt grupas priekšā un dziedāt? Darīt kaut ko neciešamu/sašutumu raisošu (возмутительное) ?Vai jūs uzticieties tam, ka visa šī jūsu ceļojuma daļa, kurā jūs tagad atrodieties, kas tiek saukta par jūsu garīgo apgaismību, atmošanos, ir uzskatāma par reālu? Vai varbūt tās vienkārši ir papildus grabažas?
Tāpēs es uzdevu šo jautājumu un es it kā spiežu/pastāvu uz to, lai uzplēstu/sabakstītu (разбередить) to, kur jūs atrodieties uzticībā sev pašiem – tāpēc, ka būs grūti iet uz priekšu vai, teiksim, ievērojami paplašināties, ja jūs vismaz neapzināsieties savu uzticēšanās līmeni. Ne tas, ka jums ir jāuzticas sev par 100%, runa ir par izpratni, kāpēc jūs neuzticaties sevis paša daļām.
Tajā vakarā mēs runājām par .... ļaujiet man pateikt piemēru. Teiksim, jūs pieceļaties rīt no rīta un jums ir ļoti slikti/slikta dūša, jūs esiet ļoti slimi: svīšana, sviedri, vemšana. Ko jūs darāt vispirms? Skrienat uz tualeti, es ceru? (smiekli) Otrkārt: „Ko es daru nepareizi? Ko tik sliktu es esmu apēdis?” Klikš, klikš, klikš, klikšķ saprātā, kas novērtē visu. Tālāk: „Ko gars man cenšas pateikt?”. Tālāk: „Varbūt mans ķermenis ir stiprāks par manu dvēseli, tāpēc paskatieties uz mani – es saslimstu”.
Tagad jūs nodarbojaties ar to, jūs veicat lielu atlaišanu – tualetē. Tādejādi, jūs vēl joprojām jūtaties briesmīgi un jūs nolemjat apsēsties pie datora un mazliet pastrādāt. Zvana telefons un jūs iztrūkstaties - tāpēc, ka jūs nejūtaties pietiekami labi un, kad jūs visu to darāt, jūs apgāžat jūsu datoru, nokūp dūmi un tas sadeg. „O, nē, šī būs TĀ diena” – jūs sev sakāt. „Kāpēc mana enerģija ir atslēgta? Ko es daru ne tā? Kāpēc tas notiek ar mani? Vai man uzbrūk spoki? Citplanētieši? Varbūt kaut kur manā mājā slēpjas postoša enerģija? Es zinu, man vajadzēja pasaukt kādu, lai veiktu fen-šui, lai izdzītu šo postošo enerģiju, bet tagad tā gūst virsroku.”
UN tā jūs cenšaties tikt ar to galā. Jūs nodzēšat uguni. Jūs saprotat, ka jums nav datora. Tāpēc jūs nolemjat lekt mašīnā – jūs ziniet, kas būs tālāk, - lai brauktu uz datoru veikalu. Un kamēr jūs braucat pa ielu, domājot par savu tik nelaimīgo dienu, - auto avārija. Neviens nav cietis, bet tagad dūmi kūp no jūsu automašīnas – tā ir kā jūsu dators uz riteņiem. Tas ir salūzis un jūs sakāt: „Ko es daru nepareizi?”
Tagad, ņemot vērā to visu .... , o, starp citu, kamēr jūs tur stāvat, gaidot līdz ieradīsies policija, jūs saprotiet, ka jums nav līdzi autovadītāja apliecības un automašīnas reģistrācijas dokumentu. Jūs esiet atstājis tos mājās un tagad jūs izvelkat maku un meklējat tajā, un kāds uz ielas nozog jums to un aizbēg pa ielu.
Tagad. „Vajadzēja palikt gultā?” Nē. Nepareiza atbilde. Jautājums: vai jūs varat būt tādā uzticēšanās telpā, lai zinātu, ka tā ir absolūti pilnīga? Un vai jūs patiešām varat iesmieties skaļā balsī: „Ha, ha, ha. Es zinu, ka esmu to radījis. Dievs to neradīja. Adamus .... Hm, nē, viņš to neradīja. (smiekli) ļaunie gari to neradīja. Es to radīju”.
Vai jūs variet atrasties šajā uzticēšanās līmenī un pateikt: „Pie velna, tas ir jautri!” vai vismaz: „Es zinu, no šī brīža tas attīstīsies no šī punkta”. Tā ir uzticēšanās. Tā ir uzticēšanās. Es varētu izskatīt vairākus citus scenārijus, kamēr ierodas policija.... – o, es turp nedošos. Tā ir uzticēšanās.
Katru dienu mēs saņemam – mēs, Sārtā Padome, - mēs saņemam tūkstošiem sūdzību no Shambras visā pasaulē. „Kāpēc tas notiek?” Nu ko, atbilde, kuru mēs sniedzam – tāpēc, ka jūs esiet to radījuši. „Kāpēc šīs lietas notiek manā dzīvē? O, noteikti tāpēc, ka man ir jāiziet šis kurss darbam ar kristāliem, un man vajag , vai zināt, lietot .... dzert vitamīnus un ....”. Jūs kļūstat pilnībā pārņemti.
Un kā būtu, ja jums būtu tāds uzticēšanās līmenis, kad jūs bez ierunām zinātu, ka tas viss ir pilnība? Kā būtu, ja visas šīs lietas, kas ir notikušas ar jums šodien.... un tagad, kad jūs zvaniet, izsaucot taksi, lai tas nogādātu jūs mājās, jūs satiekat kādu – iespējams taksometra šoferi, iespējams kādu citu – satieciet kādu, kurš ienes zināmas dāvanas jūsu dzīvē, iespējams – naudu, iespējams – mīlestību, draudzību, mācību – vienalga ko. Varbūt visas šīs lietas, kas notika, bija kāda plāna sastāvdaļa, kuru radījāt jūs paši un tas, ko jūs varētu nosaukt par savu garīgo Es, kurš ..... jūsu garīgais Es patiešām nerūpējas par visām cilvēciskajām nejaušībām. Viņš grib būt ar jums un jūs viņu esiet piesaukuši. Un, kad jūs to izdarījāt, tas izraisīja noteiktu dinamiku, un tas notiks.
Un, paldies Dievam, ka jūsu dvēselei piemīt gudrība, ka tā būs ..... tagad. Jūsu dvēsele nav radījusi šos incidentus, taču tā bija zināma enerģija starp jums un jūsu Dievišķību, enerģija, kas tika izlaista tur un atgriež atpakaļ izpausto pieredzi, lai padarītu to visu iespējamu, un tā turpinās ienest šo pieredzi. Dvēselei patiesībā ir vienalga – vai tiks iedragāta jūsu automašīna, tāpēc, ka ir citas automašīnas. Tai ir vienaldzīgs jūsu dators, tāpēc, ka šis bija laiks, lai jebkurā gadījumā no tā atteiktos. Šis bija laiks, lai saņemtu jaunu (datoru), tāpēc, ka ir lietas, kuras jūs neesiet darījuši un kuras darīt jūs varēsiet ar jauno datoru. Tai ir vienalga, ka jūs no rīta visas savas iekšas esiet izgriezis uz āru, tāpēc, ka tā bija atbrīvošanās no dažiem toksīniem organismā, kas tur ir palikuši iestrēguši ilgu laiku. Tai ir vienaldzīgas jebkuras no šīm lietām, tāpēc, ka tai – jums – jums piemīt daudz dziļāka izpratne un daudz dziļāka gudrība.
Tagad - kas ir tas, kas traucē? Tas ir humanoīda aspekts. Tas ir cilvēciskais aspekts, kuram nepatīk pārmaiņas, kurš negrib virzīties uz priekšu. Tas ir cilvēciskais aspekts, kurš netic sev pašam. Patiesībā – netic. Viņš netic sev, jo cilvēciskais aspekts nav reāls. Tas ir izveidots/izgatavots (произведён). Tas ir darinājums un tas patiešām sev netic, tāpēc, ka tas zina, kas ir darinājums, bet diemžēl jūs nezināt, ka šis ir darinājums - pagaidām.
Viss notiekošais – jūs salaužat kāju, jūs zaudējat darbu – jebkas. Kā būtu, ja jums būtu pilnīga uzticēšanās? Kā būtu, ja jūs plati pasmaidītu un teiktu: „Mana personīgā vadība no manis paša ļauj šīm lietām notikt, lai izvestu mani no rungas apakšas (вывести меня из-под дубины)” vai, lai kas tas arī nebūtu – „virzītu lietas, turpinātu paplašināties”.
Jautājums ir par to, vai jums var būt šāds pilnīgs uzticēšanās līmenis? Tas ir liels. Vai jums var būt šāds uzticēšanās līmenis, kad satraukuma vilnis jūs pārklāj, kā tas notika nesen, un jūs sakāt: „Viss ir pilnīgā kārtībā manā dzīvē” – jūsu dzīvē. Ja jūs esiet nokavējuši lidmašīnu, ja esiet paslīdējuši uz ledus, nokrituši un nosmērējuši muguru, vai jums var būt tāds uzticēšanās līmenis? Vai jūs spējat?
Tagad notiek interesanta lieta. Es pastāstīšu jums stāsta nobeigumu. Kad jūs piekrītat, kad jūs to izvēlaties, tad pēc tam jums nav jābūt visām šīm lietām, tāpēc, ka jūs jau esiet pārtraukuši būt iestrēguši. Daļa jūsu baidās: „Ak, mans Dievs, ja es došos iekšā uzticībā, es pazaudēšu savu darbu un mans partneris pametīs mani, un mans suns nomirs un, ak, Dievs, - paskaties uz to visu!” Tas ir tikai tāpēc, ka jūs neatrodieties 10-niekā, tāpēc, ka jūs esiet pie divi vai astotniekā, vai septītniekā.
Cipariem nav nozīmes. Ja ir kāda neuzticēšanās pakāpe, vai nu jūs atrodieties pie vieninieka vai pie 9,9 – tas ir viens un tas pats. Tā, ka nav nozīmes, ja kāds ir teicis: „es esmu pie divnieka”, tas ir tāpat kā pie 9,999. Jūs neuzticaties. Jūs neuzticaties.
Ļoti svarīgs brīdis. Ak, izdariet dziļu ieelpu. Es varu ..... Ak, jums sāk sāpēt galva manis dēļ. Ak! Jūs domājat: „Nu, kā es varu būt/atrasties uzticībā sev (как я могу оказаться в доверии с собой)?” Izdarīt izvēli un dziļi ieelpot. Lūk, arī viss. Un katru reizi .... o, lūk, izšķirošais arguments. Nākamajā nedēļā vai aptuveni tā – 10 dienas, no nedēļas līdz 10 dienām – jums būs pieredze, kas liks atgriezties atpakaļ pie šī brīža par uzticību/uzticēšanos sev pašam.
Kaut kas notiks – un es neteicu – kas, es vienkārši tiecu: „kaut kas” – un tas jums atgādinās, atgādinās jums par mūsu apspriešanu, kura mums šeit bija. Un tas dos jums iespēju izdarīt ļoti apzinātu izvēli. „Vai es uzticos sev? Vai es ieeju drāmā, ieeju šaubās, ieeju sajūtā, ka es tiešām neesmu cienīgs?”. Jums būs zināma pieredze. Pierakstiet to pēc tam. Uzrakstiet īsu, nelielu stāstiņu par ro. Tas palīdzēs jums sazemēt enerģiju un tas tāpat var būt lietderīgi nākamajai topošajai grāmatai, kuru mēs uzrakstīsim kopā.
....labi
AtbildētDzēst