Autors: Sandra Šņoriņa (Bunce) (Sandruks)
Sārtā Apļa Materiāli. Sērija (NEXT) Šouds 4 „Maģijas Atgriešanās”
Adamus caur Džefriju Hoppe. 2010.gada 06.novembrī
http://www.crimsoncircle.com
http://www.shaumbra.ru/2010/11/shoud4-next/
No krievu valodas tulkoja Sandra Šņoriņa
Taču ir vēl otrs paterns, kurš patiesībā ir daudz dziļāk noenkurots, kurš ir uzskatāms par daudz nopietnāku. Tas tik lielā mērā ir uzskatāms par daļu no jums, tas ir tik liela daļa no jums, ka jūs to faktiski neredzat. Tāpēc šeit es gatavojos pajautāt, ar Lindas un mikroforna palīdzību, sakiet man, kas tas ir par izaicinājumu, kas pastāv jūsu dzīvē. Sakiet man, kas tā ir par problēmu jūsu dzīvē, kaut kas, kas ietekmē jūs jūsu dzīvē un es pateikšu jums, kas tas ir par paternu. Ja jūs sadūšosieties padalīties. Iedrošināsieties padalīties. O, šeit viss notiek brīvprātīgi (Linda nodod mikrofonu atbilžu saņemšanai).
Elaija: Es šeit sēdēju, sakot: „Es neteikšu ne vārda. Es neko neteikšu”.
Adamus: Problēma, kaut kas, kas ir iestrēdzis un bloķēts.
Elaija: Kuru no tām tu gribi? (Elaija un Adamus smejas)
Adamus: Otro tavā sarakstā. Pirmā ir nedaudz personīga.
Elaija: Jā. Sevis pārradīšana (Воссоздание себя) un ....
Adamus: Pārradīšana sev, jā.
Elaija: Savas karjeras atjaunošana
Adamus: A-a-a, tavas karjeras atjaunošana. Labi, labi. Labi, paldies.
Elaija: Labi
Adamus: Tas ir ļoti pragmātiski. Patiesībā, es parunāšu par to pēc mirkļa, tā, ka mēs vēl pie tā atgriezīsimies.
Nākamais. Paterni. Kas par problēmu? Kas jums stāv priekšā? Mērij, kas patiešām iedarbojas uz tevi tagad?
Mērija: Mana kakla problēma.
Adamus: Tava kakla problēma. Tas ir vienkāršs paterns. Lai būtu, problēma ar kaklu. Vispārīgi runājot, kakla problēma – jūs neatrodieties jūsu Gara balsī. Celies, Mērij, Celies. Mēs šeit kliegsim. Es kliegšu uz tevi, tu kliegsi uz mani, lai enerģija saņemtu kustību. Un tā – uz skaitli „trīs”, mēs abi kliegsim no visa spēka. Labi?
Mērija: Mikrofonā?
Adamus: Nē, noliec mikrofonu. (smiekli) Un vienkāršs, neapvaldīts, atklāts kliedziens. Labi, uz skaitli trīs, es noņemšu savējo (Adamus noņem savu mikrofonu). Viens, divi, trīs .....
Mērija: (kliedz viena pati); Aaaaaaa! (Adamus smaida)
Adamus: Tas bija labi. Nē, nē – tas nebija labi. Tas bija šausmīgi, patiešām. Tu vēl joprojām esi tur iestrēgusi. Labi, tagad mēs to izdarīsim kopā. Labi. Uz „trīs” – viens, divi, trīs (Adamus un Mērija kliedz reizē) Aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa! (Mērija klepo) Tas, kas ir iestrēdzis. Tas ir iestrēdzis. Labi, Izdarīsim to vēlreiz. Labi. Dziļa ieelpa un ... Vēl joprojām iestrēgusi? Iestrēgusi. Aaaaaaaaaaaaa ! (Mērija atkal klepo) Vēl joprojām iestrēgusi. Iestrēgusi. (Adamus vēršas pie zāles) Kā būtu, ja visi mums pievienotos? Uz „trīs” Viens, divi, trīs .... (auditorija kliedz kopā ar viņiem) Aaaaaaaaaaaaaaaaa!
Paldies, Mērij, labi. Iestrēgusi enerģija, tas ir vecs paterns – nebūt savā balsī. Cik reižu jums ir ticis teikts: „Paklusē! Pietiks runāt, tu nezini, par ko tu runā.” Cik dzīvju laikā jūs esiet tikuši vajāti par to, ka runājat savā balsī/vārdā?
Parunājiet vēlāk ar Garetu. Jums tas ir jāatlaiž. Jums ir jāatlaiž tas – mazliet dziedāšanas, mazliet kliegšanas, nedaudz tonalitātes (немного тонирования) to atgriezīs atpakaļ. Darbojieties no jūsu kunģa/vēdera. Jūsu Gars grib būt ar jums tieši tagad šajā realitātē un tas nenotiks šeit (Adamus rāda uz galvu) – tas, kur jūs cenšaties izdarīt to. Tas notiks ŠEIT (Adamus pēdējo vārdu saka skaļā balsī). Ak, Hanibāl, - paldies tev! Tas notiks jūsu ķermenī. Tas notiks jūsu mākslā. Jūsu mākslā, pat ja jūs apspiediet tāpēc, ka jūs nevarat atvērt šo balsi. Tas ir vecs paterns. Tā, ka ir laiks, lai ....
Mērija: Es gribēju teikt – māksla, bet pēc tam pateicu kakls tāpēc, ka līdz šim tas ir sajūtams, kā iestrēdzis, it kā tas nāktu no kakla.
Adamus: Šīs enerģijas patiešām ir iestrēgušas, lūk, šeit. Avots ir tieši tur. (Adamus rāda uz muguras vidusdaļu).
Mērija: Jā
Adamus: Un tu sajūti aptuveni šeit (Adamus rāda uz krūšu augšdaļu)
Mērija: Jā, un mans arods arī ir iestrēdzis.
Adamus: Bet vai zini, kas notiks, ja tu to atvērsi? Uzmini.
Mērija: Stiprs klepus.
Adamus: Stiprs klepus, jā. Taču klepus vienkārši cenšas tev pateikt, lai tu laid to ārā.
Mērija: Vienkārši vajag....
Adamus: Tu sāc slimot. Kaut kas notiek. Pirmkārt, tāpēc, ka tu to neatver, neizlaid to. Tu neelpo tā, kā tev vajadzētu elpot. Tā kā tu to neizvelc ārā, tas slāpē katru tavas dzīves daļu. Tāpēc tu mirsti jauns vai tu iegūsti slimību, kura dažkārt pāriet uz citu ķermeņa daļu, tai patiesībā nav obligāti jābūt tavā kaklā – un dažkārt tas pāriet uz tavām ausīm tāpēc, ka – sveiki! – Gars cenšas ar tev i parunāt, taču tu neklausies. Gars cenšas pateikt: „Esi Es esmu. Esi Amio. Esi balss”. Nekad nebaidies izteikties. Paldies.
Mērija: Paldies.
Adamus: Vēl problēma.
Linda: Šis ir mūsu pāris, kas gaida bērniņu.
Adamus: Labi.Labi.
Linda: Tā ir mūsu gaidošā Shambra.
Adamus: Un problēma?
Lara: Paskatīsimies.
Linda: Kad ir jādzimst bērniņam?
Lara 14.februārī.
Linda: Lieliski!
Adamus: Labi, labi. (smiekli)
Mārtijs: Vai tu nevarētu būt mazliet vairāk satraukts? (Vēršoties pie Adamusa, smiekli)
Adamus: Jāsaka, ka nāk ļoti jauns bērns. Ļoti jauns. Gaidiet pārsteigumus!
Lara: Labi! (smiekli)
Adamus: Jā, jā. Tā ir brīnišķīga lieta. Jūsu atnākošajam jauniņajam nebūs tādu vecu piekabju, neatnesīs sev līdzi daudz karmas. Atnāks ļoti tīrs, taču tik un tā viņš būs tas, kas būs visai nepacietīgs ar jums abiem. (smiekli)
Lara: Es varu to sajust.
Adamus: Jā.
Lara: Jā. Tātad, es pieņemu, ka paterns – tas, kurš uzpeld pirmais – tas ...tas ir saistīts ar naudu ....
Adamus: Jā
Lara .... plūst, plūst, plūst, bet pēc tam apstājas – stop, stop, stop.
Adamus: Jā, jā.
Lara: Plūst, plūst, plūst. Stop.
Adamus: Jā, labi.
Lara: Tā, ka tas nav visu laiku apstājies (это не постоянно стоит).
Adamus: Nē, nē. Bet tas ir labs piemērs un tas, es ceru, šeit uzpeldēs. Nauda. Cik – neceliet rokas, es negribu to redzēt – cik daudziem no jums ir problēmas ar naudu?
(smiekli, jo viņš pieredz acis ar roku)
Tā, ka tas ir paterns, kurā jūs atrodieties. Kaut-kur laika gaitā jūs esiet izstrādājuši kādu paternu „nekad nesaņemt pietiekoši” (“никогда не иметь достаточно”) vai , kā teiktu Tobiass, jūs esiet „pavilkušies” (вы повелись) uz „knapināšanās” apziņu: knapi – tikai, lai piepildītu degvielas bāku, lai nokļūtu šurp, knapi – tikai, lai apmaksātu īri. Ne tik daudz, lai pilnībā gūtu prieku no dzīves.
Tam ir savs iemesls/sākums – es tagad runāju vispārināti – tā iemesls/sākums ir noteiktā jūsu agrīnajā darbībā baznīcā, vai ziniet, nabadzības zvēresti vēl joprojām klīst jums apkārt. Un es teiktu, ka patiesībā lielākajai daļai no jums tas lielā mērā ir kaut kas spriedumam līdzīgs, ka ja jūs pēkšņi saņemtu daudz naudas, tas jūs salauztu, tas jūs ietekmētu, tas liktu jums kļūt izvirtušiem, piespiestu jūs darīt kaut ko sliktu. Jūs tad noietu no disciplinētā – draņķīgā ceļa, pa kuru jūs esiet gājuši, un tas kaut kādā veidā atstātu jūs iestrēgušus šeit, uz Zemes. Daži no jums domā: „Zini, šī būs, iespējams, mana pēdējā dzīve – varbūt iepriekšpēdējā – un, ja es saņemšu daudz naudas, es, iespējams, sagribēšu palikt, tāpēc, ka es būšu bagāts un varēšu darīt visas šīs lietas. Un, ziniet, ko? Es patiešām negribu palikt. Tāpēc man nebūs naudas.” Saprotiet?
Un kā būtu - aiziet kā frantam? Tam es dotu priekšroku. (smiekli) Aiziet bagātam – tieši tā! (piekrītoši izsaucieni un aplausi). Ziniet, ir .... Jūsu saprāts stājas ceļā un sāk runāt: „Jā, bet man ir jāsaprot bizness”. Bizness – tie ir mēsli. Tas tagad mainās ļoti ātri. Tas ir ļoti vecs. Es ar to domāju, ka bizness priekš manis šodien – tas ir kā ieiet baznīcā, kurai ir 500 gadu. Smird. Tumšs. Darbojas ne pārāk labi. Vecums. Tāpēc .... Atvaino ..... Mēs sarunājamies.... (vēršoties pie viena no klātesošajiem)
Tāpēc jums nekas nav jāzina par biznesu. Jūs sakāt: „Bet man nav izglītības.” Biznesam nav nekāda sakara ar prātu. Jūs virza tā, lai jūs tam noticētu. Tas tā nav. Un jūs pie sevis domājat: „Nu, es vienkārši nezinu, ko iesākt”. Nu, tad jūs nonākat lamatās. Tas ir paterns – „Es vienkārši nezinu, ko iesākt”.
Būt bagātam tas ir dabiskais esības stāvoklis. Punkts. Āmen! O, nelīdīsim tur iekšā. (smiekli) Nepareizs ceļš! Iesim pa citu ceļu! Labi.
Pārpilnība ir uzskatāma par dabisko stāvokli. Pārpilnības neesamība ir izkropļojums. Tas patiešām ir tā.
Dabiskā veselība ir dabiska. Veselība ir dabiska. Jebkas ārpus bioloģiskā līdzsvara ir uzskatāms par nedabisku. Ņemot vērā, ka jūs esiet organiskas būtnes, ir pienācis laiks, lai atgrieztos pie dabiskām lietām. Taču paterni – vecie paterni – jūs attur. Jums ir jāpārlec pāri paterniem. Atlaidiet paternus.
Daudzas reizes kāda jūsu daļa domā: „Jā, gribu, lai man būtu nauda”, piemēram. Taču cita jūsu daļa sabožas: „O, kāds tu esi alkatīgs” vai „Tas liks tev kļūt izvirtušam”, vai „Tu vienkārši bieži vēlamo uzdod par esošo” – jebkurš no tiem. Jums ir jāpārlec tam pāri. Jums ir jāpasaka: „Tas bija paterns. Es to atlaižu, lai iet pie velna!” Neļaujiet iepīties saprātam – saprāts ieiet paternā – nedusmojieties uz saprātu, tas vienkārši dara to, ko bija ieprogrammēts darīt.
Un pēc tam jūs sakāt: „Pārpilnība ir dabisks stāvoklis. Es uzticos savai pārpilnībai” un pēc tam tā ir šeit. Nefiksējieties uz to, neveiciet ar to nekādus ikdienišķus trikus, nekļūstiet mentāli attiecībā uz to. Tajā pašā mirklī, kad jūs kļūstat mentāli, jūs no jauna atradīsieties paternā un - tā neiestāsies.
Es Esmu, Amio – tā ir dabiskā pārpilnība. Kāpēc nē? Kāpēc nē?
Tātad, labi. Paterni. Nākamais. Problēmas jūsu dzīvē.
Sarts: Sveicināts.
Adamus: Sveicināts
Linda: Skaisti mati. (Sarts ir uzlicis melnu „adatainu” parūku)
Adamus: Jā
Sarts: Skaiti, vai ne?
Adamus: Jā
Sarts: Acīm redzot process, kas es nesen nodarīju sev sāpes, fiziski.
Adamus: Jā
Sarts: Sākumā tas bija automobilis ....
Adamus: Vai šī daļa ir emocionāla?
Sarts: Iespējams, tas traumē nedaudz vairāk.
Adamus: (smaida) Jā.
Sarts: Vai nu gudrs no darba, vai vienkārši gudrs no avārijas.
Adamus: Pareizi
Sarts: Jā.
Adamus: Labi. Tātad paterns? Kas tur notiek?
Sarts: Nu, es padomāju, ka tas bija aicinājums atmosties, bet, šķiet, ka tas šeit nedarbojas. (Sarts un Adamus smejas)
Adamus: Nu, tas nedaudz atšķiras no citiem paterniem. Patiesībā, tas ir tas, kurš tev kalpo, un es gribu vērsties pie visiem, ka tavs gadījums, iespējams, nav tāds, kā viņiem.
Taču šeit tu sevi traumē fiziski – tas ir šoks, tas ir sāpīgi – taču brīnišķīgā lieta ir tā, ka tu sagatavojies, lai ļautu notikt lielai tava gara ieplūšanai šajā realitātē. Tu atzīsti, ka nespēj to izdarīt mentāli. Daļa tevis joprojām nesaņem visu šo – elpošana-ļaušana-pieņemšana, tāpēc, ka tu esi tāds mačo.
Tāpēc, ko tu dari? Īsts mačo traumē sevi un sāpes, šoks šajā brīdī – uhhh – un Gars patiešām ieplūst tavā ķermenī. Un tu vari turpināt darīt to tā vai arī tu vari ieiet sievišķajā enerģijā un vienkārši ieelpot to. Jā.
Sarts: Tā būtu labāk.
Adamus: Tā būtu labāk. Taču tu, iespējams to nedarīsi tāpēc, ka, nu .... vai darīsi? (Kāds saka: „Dod viņams iespēju”). Dod viņam iespēju. Uz priekšu! (Vēršoties pie Sarta) Dod viņam iespēju kopā ar visiem klātesošajiem un vienkārši ieelpo to! (Adamus izdara dziļu ieelpu) Nedomā par to – tas ir tas, kad tu nodari sev sāpes. Vienkārši ieelpo to!
(pauze)
Turpini strādāt pie šādas elpošanas.
Sarts: Jā.
Adamus: Jā. Tas atgriež tevi atpakaļ ķermenī un tas ir uzaicinājums Garam ieiet tavā dzīvē. Labi.
Sarts: Tā ir labāk.
Adamus: Labi. Nākošajā reizē, kad traumē sevi, pasauc mani.
Sarts: Es domāju, esmu izdarījis to tajā reizē (smiekli)
Adamus: O, tu sauci mani, taču tu sauci mani aptuveni/apmēram (ты звал меня приблизительно) (skaļi smiekli)
Nākamais. Vēl viens. Paterni. Kas tagad ir uzskatāms par izaicinājumu jūsu dzīvē?
Shambra (sieviete): Uzticēšanās savai intuīcijai.
Adamus: Jā, labi.
Shambra: Mana sirds, mana galva.
Adamus: Labi, tas ir viegli. Tas ir paterns. Tu biji ieprogrammēta atrasties ārpus intuīcijas, atrasties smadzeņu varā. Intuīcija tika uzskatīta vai nu par nepamatotu, vai saistītu ar tumsu, vai zini – ar nezināmajām pasaulēm.
Intuīcija tāpat ir uzskatāma par to, kam jūs visi tikāt ieprogrammēti vairs neuzticēties. Tas bija ērti tāpēc, ka – ja jūs tikāt ieprogrammēti neuzticēties sev, jūs sekojāt sistēmām. Nu, tur bija tie, kas valdīja, pārvaldīja un masveidā radīja pārliecību sistēmas, kuras rādīja: „Tā ir labāk. Intuīcija – tā ir slikta lieta. Un patiesībā, tā sadedzinās tevi, ja tu to izmantosi.” Tāpēc jums ir šie šabloni/paterni – turēties tālāk no intuīcijas, neļaujot tai ienākt jūsu dzīvē.
Intuīcija ir dabīgs esības stāvoklis. Mentālais nav dabisks. Mentālais ir melīgs. Atkal jau, man nav nekas iebilstams pret saprātu, mēs vienkārši cenšamies iziet ārpus vecās programmēšanas robežām, ārpus veco šablonu robežām.
Šo sarakstu var turpināt un turpināt, taču pēc būtības tas attiecas uz četrām dažādām lietām. Tobiass stāstīja jums par to daudzus gadus atpakaļ. Runa ir par pārpilnību. Pārpilnība ir dabisks stāvoklis. Ielaidiet to atpakaļ. Pārstājiet domāt par to, vienkārši esiet tā (pārpilnība). Izbeidziet plānot. Izbeidziet plānot. Es redzu, ka daži no jums kaļ plānus pārpilnības sasniegšanai. Tfū! Vienkārši ļaujiet tai ienākt.
Atvainojiet .....
Cita problēma ir jūsu ķermenis, jūsu veselības jautājumi. Un atkal jau, notiek daudz fizisku lietu tā iemesla dēļ, ka jūs atrodieties aizvietošanas jeb nepareizas enerģiju atpazīšanas un ievietošanas jūsu ķermenī paterna vidū (оказались внутри паттерна замещения или неправильного распознавания энергий и помещения их в ваше тело) un tad jūsu ķermenis saslimst un reaģē uz to. Melīgie ziņojumi nāk no saprāta. Nezināšana par to, kā saglabāt fiziskās enerģijas kustībā un plūsmā. Tās sakrājas un izraisa fiziskās problēmas.
Līdz šim brīdim, jebkurš no jums, kam ir jebkāda fiziska vaina, vai nu tas ir vēzis, diabēts, sāpes, artrīts, jebkas cits, man jums jāsaka, ka no manas perspektīvas raugoties tās (vainas) ir melīgas. Absolūti melīgas. Jā, tās diagnosticē ārsti, kuri taisa rentgenus un visas šīs lietas. Tās visas ir melīgas. Tās uz šo neattiecas. Tās nav jūsu. Neņemieties vairs ar tām. Tie ir vecie šabloni, vecie veidi patiesai enerģijas piesaistīšanai, bet pēc tam sava veida enerģijas apglabāšana vai izvairīšanās no tās, bet pēc tam, saprotams, tas kaut kur izpaužas. Tas izlec jūsu nierēs vai jūsu aknās – jūsu aknā -jums ir viena akna (smiekli) – jūsu dzirdē, jūsu azotēs (?), lai kas tas arī nebūtu, bet pēc tam jūs jautājat, ko jūs darāt nepareizi. Jūs neko nedarāt nepareizi – viltus signāli. Ar jums nenotiek nekas slikts. Tas ir vienkārši. Tas ir tik vienkārši. Tik vienkārši.
Ir attiecību šabloni un tas viens no nepiekāpīgākajiem, neiecietīgākajiem. Mantotā karma – karma, kas nogājusi garu, garu ceļu – un tas, ko jūs līdz šim brīdim neesiet uzzinājuši, ka esiet vislabākais mīļotais sev pašiem, ka esiet vislabākais partneris sev pašiem. Taču jūs gribiet centies atrast partneri, kurš izraisīs jūsos nelīdzsvarotību – ne vienmēr, bet bieži. Jūs meklējiet partnerī kaut ko, kas - kā jūs domājat – nav atrodams jūsos pašos. Tāpēc jūs izrādāties esam šajās sliktajās attiecībās. Jūs sakārtojaties atbilstoši savam šablonam. Jūs nezināt/nepazīstat neko labāku.
Jūsu dzīvē ir šabloni, kurus jūs patiesībā negribat vai neesiet gatavi atlaist. Īstenībā – neesiet gatavi, tāpēc, ka, kā būtu, ja jums nebūtu šīs finanšu problēmas? Kā būtu, ja .... Lūk, liels šablons, Dieva vai patiesības, vai atbilžu meklēšana, lai kā jūs šo makio negribētu nosaukt. Meklēšana. Tas ir nopietns šablons. Tas ir milzīgs šablons. Kā būtu, ja jūs šajā brīdī atrastos apgaismībā? Kas būs tālāk? Jūs izzudīsiet no Zemes virsmas? Iespējams. Un daļa jūsu saka: „Es nevaru, tāpēc, ka man ir jāparūpējas par maniem bērniem”. Patiešām? Jūsu bērni?! Viņi ir jūsu? Vai viņi jums pieder? Vai jūs viņus esiet iztaisījuši (Вы сделали их)? Nu, daļēji. (smiekli) Taču viņi nav jūsu. Un ticiet, viņiem jūs patiešām neesiet nepieciešami. Neērti jums tā sacīt, bet viņiem jūs neesiet vajadzīgi. Es ar to domāju – viņi jūs mīl, jā. Taču – vai esiet vajadzīgi tā, kā jūs domājat, kā jums to dažkārt gribētos, lai jūs būtu viņiem vajadzīgi, kā dažkārt jums viņi izmisīgi ir vajadzīgi? (Но нуждаются так, как вы думаете, как хотите, чтобы нуждались, как вы иногда отчаянно нуждаетесь?) Nē, nē, nē, nē. Viņiem tas patiešām nav vajadzīgs.
Tāpēc tu izmanto tādas lietas, kā: „Ja nu šī brīnišķīgā lieta notiks manā dzīvē, ja nu man negaidot tiks izdota grāmata, kura kļūs par skaļu hītu un kura visiem patiks, un tā palīdzēs citiem”, - ko tev nāksies ziedot? Tev nāksies daudz ceļot? Stāvēt ļaužu grupu priekšā? Runāt šajā sakarā visu savu patiesību? Būsi spiesta atbildēt uz jautājumiem? Baidīsies ciest neveiksmi? Citi cilvēki nāks pie tevis ar savām dzīvēm/dzīvesstāstiem? Tas ir liels spiediens! Labāk nedarīsim neko no tā visa, tā vietā mēs vienkārši sūdzēsimies/žēlosimies par to visu! (smiekli)
Atvaino. Tas ir šablons, mana dārgā. Vai tad tu to neredzi? Tas ir šablons. Un katram no jums ir šāda grāmata-metafora, vai tāds projekts, vai tas, ko jūs gribat paveikt vai par ko gribat kļūt. Taisiet čenelingu. Saceriet lielisku mūziku vai ... – tai nav jābūt lieliskai ... Taču no kā tad jūs atsakāties, kādus šablonus ir nepieciešams aizvākt un mainīt, kad jūs ļaujiet sev īstenot savus sapņus? Lūk, kas jūs attur. Man ir vienalga, kas tas ir, kas jums ir vai kā jums nav, kur ir jūsu problēma – tajā atrodas vecs šablons. Un tas, ko es lūdzu jūs izdarīt ir – pārskatīt šo šablonu. Paskatīties uz šo problēmu.
Kas notiktu, ja jums tā vairs nebūtu? Kas notiks, ja jums būs jāatsakās no citplanētiešu kontroles pār jūsu saprātu? Izmantoju šo kā ārkārtas/galēju piemēru .... Patiešām! O, jūs neticētu tiem saucieniem, kurus mēs saņemam katru vakaru par to – „Kā es varu tikt vaļā no citplanētiešiem?” (smiekli) Parunājiet ar Andru. (Adamus smejas) Viņa tos izdauzīs no jums laukā. (smiekli)
Bet, ziniet, ar to es domāju, viņi pieņem, ka tas ir reāli. Mēs skatāmies un sakām: „Wow, patiešām?” Taču viņi atrodas tādā šablonā ne jau vienkārši tāpat. Tas (šablons) viņiem kalpo, kā jebkurš paterns, viss, kas jums nav ērts, kalpo jums. Pretējā gadījumā tas tur nebūtu. Ja tas tur ir, jums tas ir jāiemīl. Ja jūs esiet nelaimīgi, jums tas ir jāiemīl. Ir cilvēki, kuri mīl emocijas un drāmas. Viņi žēlojas par to, tāpēc, ka tajā ir emocija un drāma. Bet, ja tas tur ir klātesošs, lūdzu, paraugieties uz cēloni. Lūdzu, paskatieties uz cēloni. Nav neviena, kas jums to uztieptu/uzbāztu, un tas nav tāpēc, ka jūs būtu slikts cilvēks vai – tas nav tāpēc, ka jūs neesat garīgi apgaismotais. Tas kalpo jums, līdz brīdim, kamēr jūs to atlaidīsiet. Jums ir jāpaskatās. No kā jūs taisāties atteikties? Attiecības? Bērni? Fiziskā realitāte uz planētas šajā laikā? Jums būs jāatsakās no jūsu privātās dzīves? Jums būs jāatsakās – iespējams, tikai iespējams – no spēlēm, no makio. Kas tad arī aizved mūs pie mūsu nākamā punkta.
Liktenis.
(turpinājums sekos)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru