Mantojums
„Latviskās mantras – spēka dziesmas”
Tautasdziesmas ir mūsu mantras – ar savu vibrāciju, enerģijas lādiņu un spēju manīt pat auras krāsu un starojumu.
Kur vien skaties, visās malās ir jogas skolas, reiki nometnes, treniņi meditācijā un citas iespējas apgūt Austrumu kultūras prakses. Tīšām vai globalizācijas ietekmē, bet tā vien šķiet, ka esam mazliet piemirsuši, ka mums, latviešiem, pašiem ir viens enerģētiski spēcīgs instruments – tautasdziesmas. Pat ja dziesma zināma un varam vilkt meldiņu līdz viesībās pie galda, ne vienmēr saprotam, par ko šī latviskā mantra patiesībā stāsta. Tāpēc, kā dāvana Latvijai dzimšanas dienā, iznāks latviskās dzīvesziņas biedrības LATVE izlolotā grāmata Spēka dziesmas ar trejdeviņu latviešu tautasdziesmu vārdiem, notīm un latviskās dzīvesziņas pētnieku Sarmītes Krišmanes, Ievas Ančevskas un Ģirta Ančevska dotām kodu atslēgām.
Grāmatai pievienots arī mūzikas disks, ko radījuši jaunieši: koklētājs Ansis Jansons, dziedātāji Ausma Graumane, Katrīna Bindere, Rihards Valters kā arī profesionāļi Marts Kristiāns Kalniņš, Kristīne Kārkle-Puriņa un Aira Rūrāne.
Ikdienišķais un maģiskais slānis
Latviešu tautasdziesmas lielākoties ir dziļi meditatīvas. Proti, ja dziesmai daudz pantiņu, tās izpildītājs dziedāšanas laikā var ieslīgt meditatīvā stāvoklī, daļēji zaudēt laika un telpas izjūtu. Ir arī dziesmas, kas palīdz ikdienas ritmam, ir tādas, kas stāsta par pasaules kārtību, dabas norisēm, ritmiem, bet spēka dziesmas ir tās, kas cilvēkam palīdz izdzīvot kādu konkrētu situāciju, veikt kādu darbību un iedod spēku ilgākam dzīves posmam. Tāda spēka dziesma ir, piemēram, Pie Dieviņa gari galdi. „Dziesmas, kurās tiek aicināts Dieviņš, Laima, Māra un citi spēki palīgā, lielākoties būs spēka dziesmas, taču tikpat labi spēka dziesmas var būt arī citas,” stāsta filoloģe un grāmatas Spēka dziesmas līdzautore, tautas dzīvesziņas pētniece Ieva Ančevska. Viņa skaidro, ka tautasdziesmas ir daudzslāņainas: ir ikdienišķais slānis, ir rituālais un visbeidzot arī maģiskais slānis. Neiedziļinoties cilvēks uztver dziesmas ikdienišķo slāni, taču visbiežāk zem vārdiem slēpjas arī alegoriskais slānis.
Sakrālās, ikdienišķās, stiprās un citas..
Atslēgas vārdi, kas ļauj noprast, ka šīs ir spēka dziesmas ir, piemēram, šādi: zelts, sudrabs, dieviņš, kumeliņš, Dieva dēli, Saules meitas. „Spēka dziesmas stāsta par to, kā jāieklausās sevī. Šīs dziesmas dziedot, cilvēks automātiski harmonizē sevi un savu auru. Teiciens: „Ja nevari mainīt citus, mainies pats” piepildās dziedot jeb dziedinot sevi ar dziesmu,” stāsta Zane Boitmane-Priedēna, latviskās dzīvesziņas biedrības LATVE valdes locekle.
~~~~~~~
Kokles spēks
Vislabāk tautasdziesmas skandēt kokles pavadījumā, jo šā mūzikas instrumenta radītajām skaņām piemīt spēja dzidrināt gaisu un enerģētiski attīrīt vidi.
~~~~~~~
Jāpatur prātā, ka dažās tautasdziesmās ir arī jauno laiku un kristietības uzslāņojums. „Piemēram, tautasdziesmas rindiņas: „Še ceļos, še guļos zem Dieviņa kājiņām”. Latvietim nav raksturīgi gulties zem Dieva kājām. Mūsu tauta dzīvo sabiedrībā un saskaņā ar Dievu,” skaidro Zane Boitmane-Priedēna, uzsverot, ka tautasdziesmas tomēr nevar skaidrot vienkāršoti, pretendējot uz vienīgo patiesību. „Senču mantojums ir tik bagātīgs, ka mēs tik tikko sākam nojaust, ko viņi ir gribējuši pateikt ar tautasdziesmām.” Tulkojot un cenšoties dziļāk izprast, par ko tautasdziesmās tiek dziedāts, jāņem vērā arī tas, kā pats dziedātājs šo dziesmu uzsver. „Piemēram, es, savas latviskās dzīvesziņas skolotājas Sarmītes Krišmanes mācīta, vārdu „zelts” tautasdziesmā uzsveru kā šīs zemes jeb materiālo enerģiju, bet „sudrabs” ir garīgā enerģija. Ja pieminēti daži putni, tautasdziesmā tie gandrīz vienmēr simbolizē senos zintniekus,” teic Zane.
Lielākoties tautasdziesmās valda sievišķā enerģija. „Es staigāju dziedādama”, „Man pašai stipri vārdi”.. Tas tāpēc, ka sievietei bija īpaša loma mūsu tautas vēsturē un tradicionālajā pārmantošanā. „Esam pārcietuši neskaitāmus karus, kur vīriešiem bija jākaro, jāaizstāv Tēvzeme, kamēr sievas turēja kopā ģimeni, nodeva tālāk tradīcijas. Visticamāk, tieši pateicoties sievietēm, tautasdziesmas ir izdzīvojušas,” skaidro filoloģe Ieva Ančevska.
Pirts efekts
Pirtī cilvēka aura paplašinās, tāpēc tā ir viens no īstajām vietām, kur dziedāt un ar tautasdziesmu panākt vislabāko efektu – sakārtot, harmonizēt savu iekšējo pasauli. Viena no spēcīgākajām pirts dziesmām ir - "Es apsedzu sav` galdiņu". Kad pirtī tiek dziedāta tautasdziesmas rindiņa „Es apsedzu augumiņu ar zeltītu mētelīti”, domās sev jāuzklāj zeltīts mētelītis, jo tādā veidā cilvēks piesaista sev garīgo un materiālo labklājību. Ar šo dziesmu mēs izlūdzamies sev spēku, lai apziņa spētu ielaist sevī gaismu, gūtu garīgu piepildījumu. Visas spēka dziesmas mudina dzīvot mīlestībā un ar gaismu.
Ja sevī ielaiž mīlestību un gaismu, bailēm vairs nav vietas - skaidro Zane.
Savukārt Ieva Ančevska, kura ir arī pirts rituālu veidotāja, stāsta, ka pirtī dziesmas pašas atnāk: „Kad es strādāju pirtī ar kādu cilvēku, manī sāk skanēt kāda tieši viņam piemērota tautasdziesma. Tam nav izskaidrojuma, bet tā notiek. Tad es peru un dziedu šim cilvēkam. Tā kā ūdens labi vada informāciju, pirtī var arī ļoti veiksmīgi ieprogrammēt visu labo.”
Jādzied par to, kas pašam svarīgs.
Tautasdziesmas vērts dziedāt arī tāpēc, lai to enerģiju izmantotu savā labā. Zanei Boitmanei-Priedēnai ir stāsts par dziesmu "Vij, Dieviņi, zelta viju visgarām jūras malu": "Kad eju pa māju un dziedu šo dziesmu, vārdus „jūras malu” aizstāju ar „visapkārt manu māju, visapkārt maniem mīļajiem”. Šie vārdi ļoti spēcīgi attīra mājokli, sargā to no svešas „salnas” jeb kreditoriem vai skauģiem. Arī tad, ja jāmaksā kredīti, šī dziesma jādzied, lai sevi stiprinātu un neļautu citiem ar sevi manipulēt.”
Taču nepietiek ar dziesmas vārdiem vien, lai no spēka dziesmas gūtu to labāko, jāzina arī melodija. „Ir tāda "Ceļa dziesma", kas jāskandina visai dinamiski, ritmiski, kad braucat mašīnā, lai ceļš būtu veiksmīgāks. Šo dziesmu nevarētu dziedāt, piemēram, pēc "Aijā žūžū lāča bērni" melodijas, jo tad panāktu nevēlamu efektu,” - teic Zane. „Dziesma vairāk spēka un enerģijas dod kopā ar melodiju. Svarīgi ir dziesmu izdziedāt,” - stāsta Ieva. „To mūsu valoda norāda jau ar vārdu cilmēm: dziedāt, dziedēt, dziedināt. Esmu pārliecināta, ka mūsu senči prata sevi dziedināt tieši ar dziesmu palīdzību. Mums pie tā būtu jāatgriežas. Pamēģiniet paši un pavērojiet, kā atšķiras sajūtas, ja tautasdziesmu nodzied, un kāda ir sajūta, ja to vienkārši norunā.” Ritms iedod kustību, ierosina lietu sākšanos, bet, lai ritmu vēl vairāk paspilgtinātu, dziesmās tiek ievītas piedziedājuma zilbes: aijaijā, ramtairīdi, rallallā, trallalā, arī tās pastiprina kopējo enerģiju un noskaņu. Piedziedājums ar vārdiem „ram” vai „rāmi” panāk stabilizējošu enerģiju, jo, kā zināms, zilbe „ram” bijusi pazīstama arī citām seno indoeiropiešu tautām. Turpretim dziesmas ar raitiem, ritmiskiem piedziedājumiem var dziedāt, kad drūms prāts – tās pacilā un rosina prieku arī skumjos brīžos.
~~~~~~~
Dziesma ceļam uz garīgu pilnveidošanos.
Spēka dziesmām grāmatā skaidrojumus devuši latviskās dzīvesziņas kopēji un pētnieki Sarmīte Krišmane, Ieva un Ģirts Ančevski. Lūk, viena no spēka dziesmām un tās „tulkojums”.
Gāju, gāju garu ceļu,
Ceļam gala nezināj,
Aijaijā, rallallā,
Ceļam gala nezināj.
Migla, migla, liela rasa,
Man pazuda kumeliņš;
Nokrīt migla, nokrīt rasa,
Es atradu kumeliņu.
Es atradu kumeliņu
Pie Mēneša namdurvīm;
Mēness ņēma Saules meitu,
Aicin` mani vedējos.
Kā es jāšu vedējos
Neseglotu kumeliņu;
Saule deva zelta seglus,
Mēness sudrab` iemauktiņus.
Nu es jāšu vedējos
Apseglotu kumeliņ';
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezināj.
Kā saprast dziesmu?
Dzīves ceļa pieņemšanas dziesma dziedama, lai izkļūtu no sastinguša stāvokļa. Augstāko spēku atbalsta saņemšana savam ceļam. Resursu saņemšana – apzināties esošu, spēt pieprasīt un pieņemt vajadzīgo. Dziesmā iekodēts cilvēka attīstības ceļš. Neapzinātas dzīves laiks, kad cilvēku vada un rausta, kad neko neredz, nesaprot. Savukārt, kad cilvēks sāk sevi apzināties, kad ir gatavs sevi pilnveidot, viņš dabū kumeliņu jeb spēju pārvietoties laikā un telpā, resursus, ar kuriem risināt situāciju.
~~~~~~~
Apkopojot un iedziedot spēka dziesmas diskā, radošais kolektīvs pārliecinājās, cik būtiski mainās aura dziedāšanas laikā. Pirms eksperimenta cilvēks bija sadzīvisko rūpju pārņemts. Attēlus skat. „Citāda pasaule”* novembra numurā, kā arī dažu tautasdziesmu skaidrojumu ietonētajā slejā „Ziniet, ko dziedat!”
*Raksts ņemts no – „Citāda pasaule” (izdevējs SIA „DIENAS ŽURNĀLI”). 14.-27.novembris Nr.23 (60) 2012
Raksta autore: Laura Ikauniece
Attēls -http://www.panoramio.com/photo/12111821
http://magicthingbox.blogspot.com/2012/12/latviesu-tautasdziesmas-speka-dziesmas.html
