Ineses Maļinovskas ziņa

Šodien sajutu tādu kā trauksmi...un tā auga, auga....tā bija tikai iekšēja - ārēji nebija ne konfliktu, ne apstākļu spriedzei....iegāju Ineses M.blogā un saņ;emu atbildi - ielieku arī šeit, jo varbūt vēl kādam tā noderēs:

Piedosim viens otram

Aprīlis 2, 2010

Uz brīdi apstājies un sajūti sevi! Nedomā par to, kas Tev ir, vai kā Tev nav! Vienkārši sajūti sevi un apzinies, kas ar Tevi šobrīd notiek, kādas ir Tavas sajūtas, kāda ir Tava iekšējā pasaule. Izmēri to attālumu, kurš vēl ejams līdz punktam, kur sastopama un iemantojama harmonija un dzīvesprieks. Piefiksē uz lapiņas uzdevumus, kuri vēl jāatrisina un mācību stundas, kuras vēl jāapgūst.

Tā kā visi šeit savā būtībā esam līdzvērtīgi un esam nākuši no viena Dievišķā Avota un ar vienādiem uzdevumiem pēc būtības, proti, Garīgi attīstīties, tad ir arī kaut kas vienojošs mums visiem cilvēkiem, un tā ir patiesa vēlme (instinktīva vajadzība) justies mierā ar sevi un pasauli. Būt līdzsvarā un veselīgā mijiedarbībā ar Debesīm un Zemi. Un tas ir visnotaļ grūts uzdevums, jo atrodoties šajā laikā un telpā, veicot šo garo atnākšanas ceļu šķērsojot daudz un dažādas Smalkās Dimensijas, esam izklīdinājuši zināšanas, par šīs Pasaules Dievišķajiem likumiem un noteikumiem. Un visi esam ceļā uz šo zināšanu atgūšanu.

Tas, kā katrs no mums jūtas šajā sekundē, dienā vai dzīves posmā ir rezultāts tam, kā esam uzvedušies vakar un ko esam paveikuši (iemācījušies, piedevuši, kļuvuši gaišāki, devīgāki un pozitīvāki, sapratuši, izmainījuši utt.) vai tieši pretēji bijuši pasīvi un nedarījuši neko. Jebkura mūsu vakardienas rīcība summējas šodienas augļos.

Tiem, kuri vēlas savas sajūtas, noskaņojumu un dzīves ritējumu mainīt uz pozitīvo pusi (vai uz vēl pozitīvāku stāvokli) ir iespēja to sākt tūlīt. Jebkurā brīdī ikviens var apsēsties, nomierināties un raidīt Smalkajai Pasaulei – mūsu uzraugiem un skolotājiem savu vēstījumu un lēmumu – par vēlmi dzīvot harmoniski (-kāk) un tajā pat brīdī tas stāsies spēkā. Cilvēka vēlme tiek sadzirdēta un akceptēta, tiek sastādīts darba plāns, kurš cilvēkam ir veicams, lai scenāriji (gan iekšējās pasaules, ārējās pasaules un Smalkā plāna) stātos spēkā un īstenotos. Un šajā brīdī galvenais, lai cilvēks kļūtu Garīgi redzīgs un Garīgi dzirdīgs, lai spētu uzklausīt un saņemt padomus un atbalstu.

Pirmais un būtiskākais uzdevums/posms ar ko vienmēr var sākt (tiem, kuri vēlas uzsākt Garīgā ceļa gaitas, vai tiem, kuri vēlas turpināt attīstīt savu Smalko Būtību) ir palikt mierā un palikt pilnīgā mierā un Piedot! Piedošana, tā ir atslēga uz daudzām aizslēgtām durvīm, tā ir izeja, kuru tik daudzi meklē un nekādi nespēj atrast. Piedod vecākiem, vīram un sievai, radiniekiem, draugiem. Piedod ikvienam, kurš Tev uzpeld no zemapziņas dzīlēm un tieši tādā pat veidā lūdz piedošanu tiem, kuriem esi pats piedošanu parādā.

Uzsākot Piedošanas maratonu ir svarīgi lūgt spēku un atbalstu no Smalkās pasaules. Tikai ar Dievišķo pieskārienu un līdzdalību ir iespēja atbrīvot sasprindzinājumu un attīrīt mezglus, kuri gadiem ilgi ir iesakņojušies cilvēka ķermenī. Ir svarīgi sakārtot domu pasauli un atbrīvot no tās sasāpējušās situācijas. Taču tas ir tāds salīdzinoši virspusējs darbiņš salīdzinot ar ģenerāltīrīšanu ķermenī – tā ir jauna Brīvība, jauns Lidojums (pat nezinu, kā citādāk to aprakstīt). Sākot no pašiem kāju pirkstu galiem – ejiet cauri un ļaujiet, lai līdz apziņai nonāk dažādas situācijas un personāži tajās gan no ne tik seniem laikiem, gan no ļoti tāliem laikiem. Būs momenti, kad sajutīsiet kādu mezgliņu, kurš ķermenī ir iesūnojis, bet nespēsiet atcerēties, kas tas par notikumu, tik būs intuitīva nojausma, ka no tā ir jāatbrīvojas – ar vieglumu ļaujiet arī šīm transformācijām, visdrīzāk, tie ir pārdzīvojumi, kuri piedzīvoti ārpus šīs iemiesošanās telpas un laika.

Šis ir uzdevums tiem, kuriem krūtīs sēž smagums un kaklā iesprūdis kamols, kam ir ataususi skaidra sapratne, ka pa vecam vairs nav iespējams un arī tā negribas turpināt dzīvot, un arī tiem, kuri jau ir uzsākuši savu virzību jaunā ceļa meklējumos vai ir cita scenārija dzīvošanas un izbaudīšanas procesā. Tiešā veidā tā ir dzīvošana ar garšas izjušanu, nevis vairs eksistence vai grūtību pārvarēšana.

Kad ar Dievišķā spēka klātbūtni piedosiet SEV un OTRAM katru savu (viņa) domu vai nodomu un katru darbu vai nedarbu, jau pēc pāris dienām sajutīsiet ķermenisko vieglumu, gan fiziskā, gan smalkā nozīmē. Un jo cītīgāk būsiet pastrādājuši ar sevi, jo vairāk brīvas vietas būs izbrīvētas jūsos, lai varētu ieplūst jauna, spirdzinoša Radošā un Jaunradošā gaisma un Dzīvesprieka eliksīrs – spēks!

Mani pašu kādreiz Mūžīgie Skolotāji mācīja, lai vieglāk un brīvāk sekmētos piedošanas process (bez Absolūtās piedošanas uz priekšu nav iespēja tikt šajā Zemes telpā, tāds ir Kosmiskais likums), aiz katra pāridarītāja ieraudzīt Dievišķo Gaismu, ieraudzīt, ka tie ir cilvēki, kuri brīdī, kad mani ir sāpinājuši, ir pārstāvējuši Smalko Pasauli un šeit ir izpildījuši tiem uzticētu lomu un turklāt tā ir bijusi saskaņota ar Dievu. Katrs cilvēks, kuru savā dzīvē sastopam, ir atnācis ar noteiktu uzdevumu un mācību, lai mūsu dvēseles virzītos pa Garīgās attīstības ceļu uz augšu, lai arī bieži tas ir bijis sāpīgi. Bet, kad ielaižam sevī domu, ka katrs no mums ir Eņģelis, tas palīdz piedot un sāpes izgaist. Un šī pati metode tik pat unikāli darbojas, kad ir jāpiedod SEV par tiem nodarījumiem, kuri ir sagādājuši skumjas otram cilvēkam.

Pienācis brīdis izslēgt apkārt esošās skaņu un attēlu raidītājus, atvērt logu, paņemt līdzās tikko ienākušos bērza sulu un sākt rīkoties, lai jau drīzumā justos CITĀDĀK!!!

Inese Maļinovska