Ir svarīgi meklēt gaismu savā iekšienē – zināšanu un gara gaismu. Šodien, kad vairāk kā citkārt aizdomājamies par to, kas ir īstenā latvietība, kur ir mūsu saknes, no kurienes nāk mūsu zināšanas un mūsu spēks... Daudzi cilvēki sajūt, ka atkal ir atmodas laiks, tikai šoreiz nevis politiskās, bet garīgās atmodas laiks, kas pamazām liek pievērst uzmanību mūsu pašu vērtībām – esam izskrējušies pa pasauli, pamēģinājuši, izgaršojuši citu kultūru vērtības, meklējuši Rietumos un Austrumos, bet tagad, kā Sprīdīši, pamazām atgriežamies Mājās... Par to liecina kaut vai tas, ka arvien vairāk svinam īstos Saulgriežus, vēlamies uzvilkt tautastērpu, apmeklēt Latvijas svētvietas, uzzināt par dainām, baltu zīmju spēku un nozīmi.
Konferences tēmas:
Valdis Muktupāvels -''Baltu dabas svētnīcas semantisko slāņu skaniskā interpretācija''
Lekcijā tiek prezentētas trīs baltu dabas svētnīcu raksturojošo motīvu grupas: 1) Rāmava, kā vēsturiski dokumentēta dabas svētnīca - svētbirzs, to raksturo baltu valodu sakrālais termins ar sakni rām-; līdz mūsdienām ir identificētas vairākas rāmavas, galvenokārt ziemeļaustrumu Prūsijā; 2) Rāmavas svētais koks, kas aprakstīts Simona Grūnava "Prūsijas hronikā"; vairāki folkloras motīvi ļauj to pielīdzināt pasaules kokam; 3) pagānu priesteri un rituālu veicēji rāmavā - krīvi un vaidilas.
Šie motīvi ir ievīti oratorijā "Pārcēlājs/Pontifex", kas ir postmoderna vīzija par mūsdienu pasaules garīguma, senu un jaunu kultūru mantojuma, visu lietu savstarpējās saistības un mijiedarbības tēmām. Tas ir mēģinājums uztaustīt pagāniskās un kristīgā pasaules saskari, reflektēt par tilta iespējamību starp tām, atrast tilta cēlāju (latīniski – “pontifex”).
Ar baltu dabas svētnīcu saistītie motīvi ir diezgan universāli, un tādējādi nozīmīgi gan vietēji, gan arī globāli. Ir paredzēta atsevišķu oratorijas fragmentu noklausīšanās.
Ivars Strautnieks - ''Latvijas ģeoloģiskās attīstības vēsture''
Latvijas zeme ir mūsu pamats zem kājām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Zinot un apzinoties mūsu zemes ģeoloģisko uzbūvi, tektoniskos lūzumus, anomālijas, resursus, attīstības vēsturi,- tas mums dod patiesu izpratni par vietu, ko saucam par savām mājām, par savu Dzimteni. Ļoti daudz interesantu un mazzināmu faktu profesora I. Strautnieka stāstījumā.
Sarmīte Krišmane - ''Dainu praktiskais pielietojums ikdienā''
Tautasdziesmu lasīšanas metodes, to šifrēšana.
Dainās esošo kodu atpazīšana.
Tautasdziesmu praktiskā izmantošana dažādās dzīves situācijās.
Ludmila Kartunova - ''Informācijas apmaiņa starp cilvēku un dabu (Latvijas simbolos un ornamentos)''
Cilvēka un dabas starpā notiek nepārtraukta informatīvā mijiedarbība. Informācija nonāk mūsu smadzenēs ar maņu orgānu starpniecību. Smadzenes uzņem un apstrādā šo informāciju, atgriežot to atpakaļ dabā jau ‘’pārstrādātā’’ veidā. Lietišķā māksla, simboli, valoda, dainas, mūzika- tas ir ārējās informācijās pārstrādes rezultāts, atspoguļojums. Šīs darbības mērķis ir iekodētā veidā atstāt nākamajām paaudzēm savas pieredzes rezultātus par notiekošo visapkārt. Lekcijā jūs varēsiet iepazīties ar informāciju par to, kā ģeoloģiskā vide atspoguļojas tautas simbolikā un ornamentos, kā tie stāsta ne tikai par ģeoloģiskās vides īpatnībām, bet arī brīdina un informē par dzīvošanai piemērotākām vietām.
Valdis Celms ”Baltu pašapziņa, jeb kur meklēt mūsu patieso spēku”
Dievizpratnes koncepcijas, E. Brastiņš un viņa darba turpinātāji, garīgās un ekoloģiskās krīzes, pasaules redzējumu paradigmu maiņa – mūsdienu aktualitāte. Dainu dievestības galvenie tēli un simboli mūsdienu skatījumā.
Solvita Lodiņa "Tradicionālās kultūras ilgtspēja mūsdienu garīgajā un sociālajā vidē"
Tradicionālās kultūras formas un saturs mūsdienu Latvijas situācijā.
Latviski - ezoteriskais pasaules skatījums.
Garīgās prakses latviešu tradicionālajā kultūrā un pasaulē.
Modernās garīgās prakses sērija pieaugušajiem un bērniem: "Vingro ar dainām".
Jānis Ozols ''Zināmāko Latvijas svētvietu raksturojums un klasifikācija dažādu pētnieku interpretācijā."
Spēka vietu saistība ar debesu ķermeņu izvietojumu un paredzētais izmantošanas mērķis.
Svētvietu dalījums - dzimtas, reģionālās, tautas, globālās. Reliģiju un baznīcu svētvietas. Svētvietu savstarpējā saistība un saistība ar globālajiem informācijas tīkliem un dažādiem egregoriem. Svētvietu un to elementu saistība ar debess ķermeņiem. Dažādu nozīmju un funkciju svētvietām ir atšķirīgs pielietojums.
Rūta Muktupāvela "Šamanisms un tā elementi baltu folklorā".
Šamanisma reliģiskās sistēmas raksturojums:
- etimoloģiskie aspekti un izplatības areāls;
- galvenās figūras un to funkcijas;
- simbolika un prakses.
Šamanisma elementi latviešu dziesmās, pasakās un teikās – sižetu semantiskā analīze:
- “Tēvs mani nošāva, pamāte izcepa” (LD 33625) un “Ļaunās pamātes” cikla pasakas (AT 720. tips). Iniciācijas motīvu paralēles;
- kosmogonijas atblāzma “Divu brāļu” (AT 554. tips) pasakās;
- "gudreniece", "svētā", "Māras" papardīte (LD 32409; 32402-3) un šamaniskā realitāte.
Neošamanisms pasaulē un Latvijā – fenomena ģenēze, aktualitāte un perspektīva.
Pirmā daļa sevī ietver vairāk kultūrteorētisko ieskicējumu, otrā – konkrētu tekstu interpretācijas, bet trešā balstās gan teorētiskās nostādnēs, gan arī lauka pētījuma (ietvērtās novērošanas, ko manā vadībā ir veikuši studenti) datos.
Gunta Saule ''Dievturība 21.gadsimtā- reliģija vai dzīvesziņa?''
Tradīcija un tās izzināšana - tas, ko dēvē par folkloru, gan tās gudrības, kurās var izšķetināt lasot Dainas, teikas, pasakas. Latviešu Dievības, to raksturojums.
Par Konferences lektoriem.
Ivars Strautnieks
Latvijas Universitātes asociētais profesors, ģeoloģijas doktors, docents un pasniedzējs Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedrā. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Domes priekšsēdētājs. Daudzu pētījumu un publikāciju autors. Pētījis Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un reljefu kā dabas mantojumu, ar kuru savijas arī kultūras mantojums.
Rūta Muktupāvela
Kultūrantropoloģe, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja, folkloriste un žurnāliste.
Valdis Celms
Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (Dizaina) nodaļu (1970). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1999). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1972) un Dizaineru savienības biedrs (1994). Darbības jomas: dizains, kinētiskā māksla, vides māksla, fotogrāfija, grafiskais dizains. Pēta latvju rakstu zīmes, mākslinieka Gustava Kluča darbību, kinētiskās un vides dizaina problēmas un ir publicējis rakstus par šīm tēmām. Plašu popularitāti ieguvusi V. Celma grāmata ”Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika”. Grāmatā sistemātiski apkopotas vairāk nekā 30 gadu laikā uzkrātās zināšanas un pētījumu rezultāti.
Valdis Muktupāvels
Mākslas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors etnomuzikoloģijā, komponists un mūziķis. Beidzis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti (1980) un Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti (1983), aizstāvējis doktora disertāciju par tēmu Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika (1999)
Zinātniskajā darbībā V. Muktupāvels pievērsies Baltijas mūzikas instrumentu pētniecībai, latviešu un citu pasaules tautu tradicionālās un mūsdienu kultūras jautājumiem. Par šīm tēmām izdotas grāmatas, pubilicēti raksti un lasīti referāti vairāk kā 30 starptautiskās zinātniskās konferencēs Eiropā, Krievijā un ASV. V. Muktupāvels lasa lekcijas par mūzikas antropoloģiju, pasaules tautu mūziku, Baltijas tradicionālo kultūru, kā vieslektors ir bijis Lietuvas, Somijas, ASV, Kanādas un Vācijas augstskolās.
Ludmila Kartunova
Arhitektūras doktore, RTU Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra vadošā pētniece. Ludmilas zinātniskie darba virzieni ir ģeofizika, ģeoekoloģija, ekoloģija, hidroģeoloģija, ģeoloģijas un kosmiskās vides ietekme uz iedzīvotāju veselību un saimniecisko darbību, medicīnas ģeogrāfija u.c. Ludmila ir ievērojama zinātniece – viņa ir autore vairāk nekā 90 zinātniskajām publikācijām, ir piedalījusies 63 starptautiskajās konferencēs, kongresos, simpozijos, sanāksmēs. Ludmilai tuvs ir arī pedagoģiskais darbs – viņa lasa lekcijas par ģeoekoloģiju daudzās Latvijas mācību iestādēs, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijā, Rēzeknes augstskolā, Baltijas starptautiskajā akadēmijā, Baltijas astroloģijas skolā u.c., kā arī dalās ar savām zināšanām daudzos Latvijas rajonos dažādās organizācijās.
Jānis Ozols
Medicīnas doktors, ķirurgs, psihoterapeits, ilggadējs Rīgas 1.slimnīcas vadītājs, sabiedriskais darbinieks. Vienlaikus arī Reiki Miestars-skolotājs, astrologs un Latvijas spēka vietu pētnieks.
Solvita Lodiņa
Solvita ir biedrības: „Kustība par latvisku kultūru izglītībā”(KLKI) vadītāja, kas aktīvi iesaistās komunikācijā ar valsts politiķiem, IZM, KM ierēdņiem, lai nodrošinātu mūsu nākamajām paaudzēm latvisko tradīciju , tēlu, simbolu cauraustu mācību saturu. Jau otro gadu viņa vada KLKI izveidotās darba grupas, kuras izstrādā latviskus mācību līdzekļus un metodikas izglītības saturam. Tradicionālās kultūras tēlus un simbolus viņa pēta jau 20 gadus. Un šobrīd aktīvi publicē savus dainu simbolu atšifrējumus žurnālā „Mistērija”visos 2013.gada ikmēneša numuros.Pēdējos gados Solvita aktīvi vada dažādus izglītības, kultūras un arī vides projektus, organizē bērnu radošās nometnes un lasa lekcijas par dainu sakrālajām vērtībām, vada rituālus. Mūža aizraušanās ir amatniecība, mūzikas instrumentu izgatavošana, muzicēšana. Solvita ir vairāku publikāciju, grāmatu, mācību līdzekļu, mūzikas albūma Bišu gani "Dzīvie dūmi" autore, kā arī interneta portāla:
klki.lv video lekciju veidotāja. Lai paplašinātu savu pasaules redzējumu, viņa ir iedziļinājusies vairākās garīgajās mācībās, skolās, sistēmās, un, balstoties uz empīriskajām atziņām, meklējusi to, kas visos šajos ārēji atšķirīgajos virzienos ir iekšēji vienojošs un kas no tā visa ir atpazīstams mūsu pašu tradicionālajā kultūrā.
Sarmīte Krišmane
Psiholoģijas konsultante, pašattīstības grupu un latvisko ritu vadītāja, dabas dziedniecības un latviskās dzīves ziņas zinātāja. Stāstīs par Dainu praktisko pielietojumu, šifrēs dainās esošos kodus un senās zināšanas.
Gunta Saule
Folkloriste, Latviskās dzīvesziņas kopēja, senbaltu tradīciju pētniece un popularizētāja. Par sevi raksta: ”Konferencē runāšu tieši par šo – par līdzatbildīgo un pašatbildīgo cilvēku. Par tādu, kurš nevis ļaujas notikumiem, bet pats ir to līdzveidotājs. Bieži vien sākumā ir doma, vārds un tiem seko darbi. Taču tiem seko arī notikumi. Notikumi un ļaudis, kurus paši esam caur savu domāšanu piesaistījuši. Un pasaulē notiek gan labais, gan ne tik labais – vismaz mēs tā vērtējam un tomēr – ir jau tā, ka ir labas un ne tik labas lietas. Ir Laima un ir Ne-Laime, un tās abas staigā pa vienām un tam pašām takām. Ir baltās un nebaltās dienas, tās visas jādzīvo. Viens ir attieksmes jautājums pret jau notikušo. Otrs tas, ko caur to izpratni mēs piesaucam nākamībai. Un ko mēs stiprinām nākamībā. Vai mēs stiprinām labo, to savās un citu dzīvēs izceldami, par to stāstīdami, vai gaužamies par melno dienu. Jo vairāk daudzinām labo, jo stiprinām un piesaucam to ne tikai savā dzīvē, bet arī apkārtnē.”
Atbalstītāji:
Zaltis- latviskās dzīvesziņas centrs
Andrejs Broks
Islande Hotel
Un citi jauki cilvēki :)
.JPG)
.JPG)