Ziemas saulgriežu ugunsrituāls !
22. decembrī plkst. 18.30,
Valdas Vītolas vadībā, Galgauskas pagasta "Lazdulejās" !
Līdzi ņem cienasta groziņu (ar domu - sev un vēl diviem draugiem), gaišas domas, labu noskaņojumu un savu grēka pagalīti (vai bluķīti).
Valdas Vītolas vadībā, Galgauskas pagasta "Lazdulejās" !
Līdzi ņem cienasta groziņu (ar domu - sev un vēl diviem draugiem), gaišas domas, labu noskaņojumu un savu grēka pagalīti (vai bluķīti).
Ja ir jautājumi, zvani - 26352669 begin_of_the_skype_highlighting 26352669 end_of_the_skype_highlighting
Ziemassvētki ir vienīgie svētki, pārējās ir īpašas dienas, tāpēc arī šie svētki jāsvin ar prieku, jo šis laiks dots, lai tīrītu savu iekšējo pasauli.
1. Stūrī savā istabā nolikt kļavas, oša, zaļa ozola bluķi, kuri būs enerģētiskie putekļsūcēji, kas sasūks no mums visas sliktās emocijas, ko pārdzīvojam, tāpēc pēc nepatīkamiem pārdzīvojumiem ņem ko asu – nagu vīli, skrūvgriezni, krītiņus, zīmē, baksti bluķī, runājot savas negācijas. Vari ar saliektu dūri sist.
Kad emocijas esam izlādējuši uz āru, mūs neviens nevar aizvainot, jo iekšēji esam tīri un mums neviens nevar aizvainot, nekas neķer personīgi!
Ja nav koka, emocijas var izšvīkāt uz papīra. Kad uguns rituālā to dedzināsim, tad pagalei jādeg zaļi zilā krāsā, tad tur ir novadītas patiešām negatīvās emocijas.
2. Puzuru gatavošana, tas aktivizē ļoti daudzas mūsu īpašības – radošumu, pacietību, uzmanību utt. Tie arī trenē mūsu nepieķeršanos, jo tie jāsadedzina Ziemassvētku vakarā, jo savu uzdevumu izpildījuši, aktivizējuši mums svarīgas rakstura īpašības un savākuši sevī mūsu sliktās īpašības un zemos astrāļus.
3. Iztīrīt fiziski krāmus no mājas, skapjiem, grāmatplauktiem. Agrāk budēļiem bija tiesības pārbaudīt visus pakšus, tas arī stimulēja mājas sakārtošanu. Revidēšanas kritēriji, ja tas nav aiztikts gadu, nav vajadzīgs. Jāglabā bērnu zīmējumi, jo tiem ir + enerģija, bet dienasgrāmatas u.c. lietas dedzināt, ja nepārskati un neizdari secinājumos par savas dzīves cikliskumu.
4. Kad izmestas parpalas, tad jāpalūdz aiziet zemes būtnēm. Ieliec korķīšos sāli vai smiltis un saliec katrā stūrī. Dod komandu būtnēm – pārvākties uz šiem trauciņiem, informējot, ka viņām jāiziet no mājas. Sāli liek vecā mēnesī un tur ne mazāk kā 1 diennakti. Jāpateicas būtnēm, ka aizvākušās un jānorok zemē, kur nestaigās 2 dienas dzīvas būtnes, lai tās nepielīp citam.
5. Māja jāizkūpina ar kadiķi, vībotni, dievkociņu utt. Kūpinot no sirds jārunā kādi vārdi , piem., mana māja ir tīra, tajā ir pārticība, saticība utt. Caurvēju beigās sataisa, lai aiziet tās būtnes, kas neatbilst mūsu programmai.
6. Grīdas mazgāšana. Pievienot ūdenim kumelītes, kalmes, raudenes utt. tēju (Latvijā augušas) vai vēl kādu aromeļļu. Mazgā no tālākā stūra uz durvīm, ar lupatu veidojot astotniekus – bezgalības zīmi, izrunājot no sirds programmas vārdus – tie, kas te staigā, ir pārtikuši, laimīgi, mīlēti utt. Ūdeni jāizlej zemē, kur neviens nestaigā.
7. Izgreznošana. Vedot skaistās egles uz mājām, dabā veicinām negatīvo izlasi. Labi ir priežu zari, jo priede ir prieka koks, bet prieks ir radoša enerģija.
Acu augstumā mājās nolikt spožus priekšmetus, jo viņi atstaros mūsu domas, tāpēc apzināti šai laikā domāt dzidras, gaišas domas.
No 9.12. līdz 4.01. īpaši pievaldīt muti, jo šis ir ļoti stiprs laiks enerģētiskā ziņā, tāpēc apzināti sekot līdzi savai valodai!
8. Šogad galvenās aktivitātes jāveic 20.12. Kurš pirmais mājās pieceļas, tas valdīs visu gadu, būs gan lielāka brīvība, gan atbildība. Ļoti domā līdzi savām domām. Saliec aizsardzības zīmes.
Auseklīti uz durvīm, sniegā pie sliekšņa. Tā ir mīlestības, zināšanu, aizsardzības zīme.
Pārticības zīme - aplī iekšā „V” burts. Uzvelc uz galda, ledusskapja, siltumnīcas, nēsā makā.
Valdmiera zīme.
Saticības zīme. Izmanto visu gadu, īpaši ejot uz sabiedriskām vietām.
Dieva zīme ar saulītēm.
9. Ziemassvētku galds. 9 reizes jāēd, ne 9 ēdienus vajag. Jo 9 ir max gudrības skaitlis, tā to aktivizējam. Lai ir ēdieni, ko var ēst ar pirkstiem, lai varam otram to dot ar mīlestību un labestību.
10. Svētku vakars. Katrs atnāk ar savu grēka pagali un ēdienu sev un vēl 2. Saliek kamanās un velk šīs pagales, izejot labirintus dažādus, saņēmām dažādus vēja virzienus grozoties, lai ikdienā būtu stiprāki. Satiekoties pretī labirintā, katram uzsauc ko pozitīvu. Tad domās katrs aplī ieliek ko negatīvu no mājas, darba dzīves, tad apejam 3 reizes pa saulītei aplī apkārt. Bluķis vēl palīdz fiziski izvilkt negatīvo no apļa vidus.
Kāds paralēli jau iekūris ugunskuru, tad ejam uz tā oglēm likt savas grēka pagales, dziedot uguns dziesmu. Kad liesmas jau augstu sprēgā, padomā, ko vēl gribi ugunskurā sadedzināt. Kustini uz ugunskura pusi pēdu, jo caur īkšķiem atdodam savu negatīvo enerģiju. Tad ap ugunskuru veido 2 apļus, stāv pretī viens otram un novēl to labo, ko ieraugi otra acīs, tad mainīties vietām, jo uguns gaisma izgaismo acis.
Budēļtēvs vai budēļmāte – visviedākie no visu vidus izper pārējos ar dimanta slotiņu, katram novēlot ko vajadzīgu. Tad lūdz ugunij atļauju šo slotiņu sadedzināt.
Var spēlēt gaismas un tumsas spēles – Vilks un Kaza, saule un Mēness. Ēdienu vispirms svētīt virs uguns, lai nāk spēks, veiksme, veselība. Katrs vēl paņem līdzi uz mājām šo stipro ēdienu slimajiem, vai slinkajiem. Būs pārticība, ja mēs iekšēji atveram kanālu, dodam nesavtīgi, arī mums dos. Pabarojam ar pirkstiem otru.
11. Galvenais šai vakarā vizualizācijas plāns. Uz oranžas lapas rakstīt, jo tā radošuma un drošības krāsa.
Galviņa -
Es pateicos Visumam par to, kas man ir, un par to, kas man būs. Man ir pietiekami daudz......., lai piepildītu savas vēlmes un vajadzības.
Iezīmē sānos Saules riteni un tad raksti, ko vēlies, lai garīgais aspekts parādās un tālejošas lietas. Piem., aizbraukt ekskursijā un iegūt pozitīvas emocijas, gandarījumu,
Ar gandarījumu braukt ar savu jauno mašīnu, sakārtot attiecības ar radiem, katru dienu justies laimīgai.
Es zinu, ka viss, kas man ir vajadzīgs, atnāks īstajā laikā. „Nu Dieviņ tava vaļa, nu tavās rociņās.”
Es pateicos Visumam par šo iespēju uzrakstīt vēstuli.
Piestiprini šo lapiņu redzamā vietā. Laika lūkā palaid šīs domas.
12. Veido vaska sveces.
Ietin domu, iebaksti ar zīmuli katrā tinumā reizē – savas emocijas – es jutīšos mierīga, pārliecināta utt. Kad nav viegli gada laikā, padedzināt šo svecīti.
13. Liet laimes no alvas, vaska.
14. Zīlēt. Ar krūzītēm.
Sevi jāpiespiež būt laimīgam. Ja pats nedarīsi, otrs tavā labā arī to nedarīs.
Pazemība ir pacietība pagaidīt sava mērķa piepildīšanos.
(Lekciju konspekts no S.Krišmanes lekcijām.)
Ziemas Saulgriežu ugunsrituāls 22.12.2011. !
AtbildētDzēstEs netiku uz šo ugunrituāla notikumu. Netiku, jo tieši šajā dienā pati uzdrošinājos rīkot bluķa vakaru Madonas muzeja pagalmā. Atnāca ļaudis. Apvilkām bluķi ap muzeju un bibliotēkas māju,dziedot, rībinot ar karotēm un vākiem. Tad dedzinājām ugunskurā, dziedājām dažas dziesmas un gājām 1 rotaļā. Pavisam ātri viss notika, bet panākums man pašai ir, ka es pati vadīju šo pasākumu, uzsāku dziesmas un rotaļu. Panākums bija arī tas, ka bluķis vairāk kā mēnesi stāvēja pie muzeja izstāžu zāļu ārdurvīm un visi, kas garām gāja, varēja iespert vai kā citādi atdot tam savu smagumu. Ja arī nedeva labprātīgi - oša bluķis pats paņēma.
AtbildētDzēstIr doma nākamgad atkārtot. Taču uzskatu, ka nepieciešams plašāks skaidrojums, jo cilvēki tomēr virspusēji zin,kāda nozīme šādām tradīcijām. Tāpat arī cilvēki nezin, cik liela nozīme skaņai, vārdam, dziesmai.
Protams, katra darīšana, ko zināt vai ne.
Danute! Vareni - es lasu un priecājos par Tavu darbošanos!!! :)
AtbildētDzēstDanut, Tu tiešām esi malacis ! Noņemu cepuri Tavā priekšā. Nākamgad labprāt ņemtu dalību.
AtbildētDzēstPie Valdiņas no mūsu grupiņas bijām trijatā - Inese, Baibiņa un es. Kopumā bijām kādi 10 cilvēki, šķiet. Bija labi, jautri. Vilkām, dziedājām, dedzinājām, vēlējām, rakstījām, tinām, lējām un zīlējām.
Un dienu iepriekš, savukārt, man bija iespēja pabūt Sarmītes vadītajos bluķa svētkos Valdemārpilī (mans pirmais rituālais pasākums pie Sarmītes). Tur gan bija daudz ļaužu un gāja varen jautri.
Lasu un priecājos par to, kas norit, kas piepilda un kas ielīksmo:)...
AtbildētDzēstUn gribu padalīties ar savām sajūtām par bluķi...
1) man ļoti patika, ka Danute bija nolikusi bluķi pie muzeja duravām:)
2) mani ļoti iepriecina, ka Danute pati nesa Gaismu caur rituālu (vienbrīd viņai bija ienācis prātā aicināt mani to novadīt, bet es atteicos, jo, šķita, tas ir Danutes jautājums/uzdevums:))
3) mani ļoti iepriecina dzirdēt, ka Sarmīte, Valdiņa, Vilnis un citi sekotāji izmanto Spēcīgo laiku svarīgakajam:)
Bet man pašai... ir sajūta, ka man bluķis vairs nav vajadzīgs, jo es, iepriekš retāk, bet pēdējos 2 mēnešus katru dienu/reizēm nakti transformēju savas dusmas un citas "kakas"...mēs to darām kopā ar Arvi, un Laimrotiņa un parāda, kurš ir vispiemērotākais brīdis. Un man ir sajūta, ka mēs izvēlētajā Gaismas un Mīlestības ceļā darām to, ko mūsu senči tomēr nemācēja, jo latviskā tradīcija un dziesma, piemēram, manā dzimtā nav aizpildījusi dvēseles sāpes, kas izraisīja vēlmi pēc alkohola - patēvs dzēra, vectēvs dzēra, vecvectēvs - vecumdienās... un kopā sadzīvot ar sievu/vīru - nu, neviens nav mācējis...:(... var jau būt tie bija pēckara gadi, PSRS noliegumi..u.t.t.
Jā, mana sajūta šogad bija, ka man bluķi nevajag. Man pat radās sajūta, ka uguns nav jābaro ar medu, jo tā taču nav medus ēdāja, likās, ka tā ir tāda ārišķība, jo es taču varu gunij dot to Gaismu/Absolūto Mīlestību, kas manī...
Tomēr viena brīnišķīga tikšanās ar Gaismas cilvēkiem (es tā mūs saucu)Spēcīgajā laika zvaigznēs bija ierakstīta mūsu mājās. No 12:00 - 24:00 bijām kopā viegli, ar tēju, pikošanos, ceptiem kartupeļiem, uz svaigi krāsotās grīdas ar zīmēšanu akvarelā, pastāstu par uzzīmēto un diskusijām/jautājumiem/atbildēm... Vārdu sakot, paldies Simonai ar vīru, Edmundam, Ingai un Sintijai - paldies, ka bijāt mūsu ģimenē un esat!:)
Esmu sapratusi, ka tikšanās, kas neko nenorezonē manī vai otrā, ir tukša laika izšķiešana, tāpēc daudz svarīgāk ir būt godīgiem pret savām sajūtām, vārdos, nevis glaudīt pa spalvai. Un vēl - V. Vētra esot teicis, ka cilvēks uz koncertu nāk uzzināt kaut ko par sevi... ļoti piekrītu un attiecinu to uz jebkuru tikšanos:)
Kad, mīļie, atkal tiksimies?:) (biroja vairs nav, bet mūsu mājas ir ATVĒRTAS ikvienam, ja, protams, tas nešķiet pārāk tālu no pilsētas:))
Sauli sirdī!
p.s. paldies Jolanta, ka ar mudinājumu ierakstīt Balto vārtu blogā aicinājumu pie mums 21.12., sakustināji manī pārliecību par Savu (manu) Gaismas un Mīlestības ceļu bez bluķa:)
Jā, patiesībā arī es domāju par šo pašu tēmu - par bluķa patieso būtību. Un šķita ka var gluži labi iztikt bez šīm izdarībām, ka īsti nemaz nav ko likt šai bluķī. Bet tā šķita līdz tam brīdim, kad sava līdzpaņemtā pagalīte bija jāliek ugunī. Es šobrīd nemāku izskaidrot, kas patiesi norisinās šajās pāris minūtēs, kad ar pagali rokās pie ugunskura, esot starp stipriem un gaišiem cilvēkiem, tiek pārdomāts aizgājušais gads. Es to daru bieži, bet šinī brīdī tomēr ir kas savādāks, spēcīgāks, īpašāks. Tukši pasākumi, tikšanās, protams, nevienam nav vajadzīgi. Katram savs un katram savādāk. Jebkurā gadījumā, pats svarīgākais ir kustība, attīstība. Un nevis pa apli, bet uz augšu.
AtbildētDzēstMums tiešām vajadzētu satikties.