.JPG)
svētdiena, 2013. gada 28. aprīlis
Es un dzīve
- Margareta Melina
Neviens nezina manu ceļu, neviens vienīgs.
Arī es pati ne –
bet tas kļūs man skaidrs, kad pa to iešu.
Mana sirds skrien pretī tam, kurš vēlas nepieprasot
un dala savas ciešanas ar mani nedraudot un nepiespiežot.
Es atrodu savas mājas pie tiem, kas atzīst mani tādu, kāda esmu –
Ar tām saistībām, kas ir manas, un ar tiem cilvēkiem, kas mani.
Tikai tam es varu būt tuva, kurš ļauj man atkāpties sevī.
Tikai tam es varu uzticēties un paust savas dziļākās domas,
kurš droši pieņem manu klusēšanu un pieļauj nedalāmu lietu esamību.
Tas, kurš uzskata, ka viņam ir tiesības uz mani, iznīcina manu prieku,
nosmacē manu mīlestību un atņem manu dzīvi.
No tāda cilvēka man jātiek prom, kaut arī tas būtu kāds no man tuvajiem...
Nevienam nav tiesības uz mani.
Nevienam. Neviens man nedrīkst atņemt dzīvi.
Ko es dodu, to dodu no brīvas gribas, kad pienācis laiks.
Tas, kurš pats ņem, kavē manu došanu.
Tas, kurš pieprasa manu mīlestību, traucē mani mīlēt.
Tas, kurš pats mani ņem, tas mani zaudē.
Bet tas, kurš paļaujas uz dzīvi, dod manai mīlestībai spārnus.
Dzīvi neviens nevar noķert un vadīt,
tā ir brīvība un vējš, un atrod pati savu ceļu.
Es esmu vēja bērns, ko neviens nevar notvert dzīvu.
Es esmu mazs, pelēks putniņš, kurš gūstā apklust un mirst.
Bet brīvības telpā un nakts klusumā dziedu es laimīgi un nepagurstot –
Kā lakstīgala, mana māsa,
Un brālis cīrulis.
(I.Ančevskas tulkojums no zviedru val.)
Arī es pati ne –
bet tas kļūs man skaidrs, kad pa to iešu.
Mana sirds skrien pretī tam, kurš vēlas nepieprasot
un dala savas ciešanas ar mani nedraudot un nepiespiežot.
Es atrodu savas mājas pie tiem, kas atzīst mani tādu, kāda esmu –
Ar tām saistībām, kas ir manas, un ar tiem cilvēkiem, kas mani.
Tikai tam es varu būt tuva, kurš ļauj man atkāpties sevī.
Tikai tam es varu uzticēties un paust savas dziļākās domas,
kurš droši pieņem manu klusēšanu un pieļauj nedalāmu lietu esamību.
Tas, kurš uzskata, ka viņam ir tiesības uz mani, iznīcina manu prieku,
nosmacē manu mīlestību un atņem manu dzīvi.
No tāda cilvēka man jātiek prom, kaut arī tas būtu kāds no man tuvajiem...
Nevienam nav tiesības uz mani.
Nevienam. Neviens man nedrīkst atņemt dzīvi.
Ko es dodu, to dodu no brīvas gribas, kad pienācis laiks.
Tas, kurš pats ņem, kavē manu došanu.
Tas, kurš pieprasa manu mīlestību, traucē mani mīlēt.
Tas, kurš pats mani ņem, tas mani zaudē.
Bet tas, kurš paļaujas uz dzīvi, dod manai mīlestībai spārnus.
Dzīvi neviens nevar noķert un vadīt,
tā ir brīvība un vējš, un atrod pati savu ceļu.
Es esmu vēja bērns, ko neviens nevar notvert dzīvu.
Es esmu mazs, pelēks putniņš, kurš gūstā apklust un mirst.
Bet brīvības telpā un nakts klusumā dziedu es laimīgi un nepagurstot –
Kā lakstīgala, mana māsa,
Un brālis cīrulis.
(I.Ančevskas tulkojums no zviedru val.)
otrdiena, 2013. gada 9. aprīlis
Abonēt:
Ziņas (Atom)