Pjotra Elkunoviz vizīte notiek 3 dienas - 12.,13. un 14.augustā!

Augustā pie mums Latvijā 10.reizi viesojas
dziednieks no Vācijas - Pjotr Elkunoviz.

Informācija par dziednieku www.elkunoviz.org (latviešu valodā).

Pjotra Elkunoviz vizīte notiek 3 dienas - 12.,13. un 14.augustā
UZMANĪBU!!! Šoreiz dziedināšana notiks citā adresē!!!
Days Hotel Riga VEF
Brivibas Str. 199c,www.dayshotelriga.lv
-----------------------------------------------------------

Pateicoties Jūsu izrādītajai interesei,
dziednieks Pjotrs Elkunovičs ir atkal gatavs 10. un 11.augustā rīkot 1.semināru Latvijā.
Iepriekšēja sagatavotība nav nepieciešama.
Semināra tēmas spēj apgūt ikviens, kuram ir interese par dziedināšanu.

1.semināra tēmas:
- dziedināšanas pamatu apgūšana
- praktisko iemaņu apgūšana
- simbolu iepazīšana un iniciācija tajos,
- praktiskā simbolu izmantošana
- dziedināšana no attāluma,
- telpu attīrīšana,
- dziedināšanas plāna sastādīšana un praktisko iemaņu apgūšana.

Seminārs notiks krievu valodā. Semināra materiāli ir sagatavoti latviešu valodā.
Cena 400 EUR vai 280 LVL.

Gaidu Jūsu pieteikumus e-pastā vai telefoniski (29172767) līdz 10.jūlijam (ieskaitot), lai varētu ieplānot
semināru. Seminārs notiks, ja pieteiksies vismaz 8 dalībnieki.
Avansa iemaksa 50 EUR vai 35 LVL.
Iemaksātais avanss paliek organizatoru rīcībā arī tad, ja Jūs gadījumā pārdomāsiet,
un tiks izmantots semināra organizēšanai.
---------------------------------------------------------------------------------

Dziedināšanas dienās:- reģistrācija no 9:00 - 10:00 (reģistrējoties tiek piešķirts kārtas Nr. uz dziedināšanu)
- lekcija no 10:00 - 11:00
- dziedināšana no plkst.11:00
Ja Jums šķiet, ka ir nesakārtotas lietas ar tuviniekiem, kuri jau ir aizsaulē - ņemiet līdzi uz dziedināšanu
aizgājēju fotogrāfijas.
Uz lekciju ņemiet līdzi radus, draugus, paziņas, kolēģus - visus, kuriem ir interese par
dziedināšanu. Lekcija - bezmaksas.

Lūgums pieteikties e-pastā, norādot: vārdu, uzvārdu, telefona nr. un no kuras pilsētas.
Ja piesakāt vairākus cilvēkus, tad lūdzu visus šos datus arī par viņiem.


Ar Jūsu laipnu atbalstu un atsaucību pārsūtiet šo ziņu tiem, kuriem pēc Jūsu domām
šī ziņa varētu būt noderīga.


Vietu skaits ir ierobežots! Lūgums izturēties atbildīgi un laicīgi paziņot,
ja nevarat ierasties vai mainās Jūsu plāni!
Ikviens. kurš ir pieteicies, bet neierodas uz dziedināšanu, liedz iespēju kādam citam, kuram tas ir ļoti nepieciešams!!!!
Ar cieņu,

Daiga Dzalba
Mob.t. 29172767

Jēdzieni un jēga

Ikdienā Dižais mūs nereti pavada ik uz soļa, tikai mēs to nepamanām. Varbūt pat pareizāk ir teikt - VIENMĒR pavada ik uz soļa. Esamība mūs aptver, apskauj. Cits jautājums, vai, atrodoties ikdienas raižu piepildītajā prātā, mēs šīm skavām ļaujamies.

            Mēs esam dzirdējuši un lasījuši, kas viss esot viens un viens esot viss. Esamība savā būtībā nav duāla. Tajā nav pretrunu, nav dalījumu; viss atrodas savstarpēji papildinošā krāšņā lietu un notikumu buķetē.

            Dualitāte rodas, kad iejaucas cilvēka prāts. Prāts nespēj aptvert Esamības vienotību un dala to „reizinātājos”. Dalījums rada dualitāti. Rodas jēdzienu pretmeti, kā, piemēram, „labs – slikts”, „balts – melns”. Vēl vairāk – starp balto un melno ir vesela nokrāsu gamma, un arī to prāts ir spējīgs sašķērēt.

            Vārdi ir prāta pasaulei piederoši. Līdz ar to veselums vārdos nav izsakāms. Mēģinājumi to izdarīt ir noveduši pie reliģiju rašanās. Katra reliģija ir centiens izteikt Esamības pilnību (šeit varētu lietot arī vārdu „Dievs”) vārdos, simbolos, rituālos. Šeit rodas neliels paradokss. Reliģijas pamata vēsti uztvert spēj tikai cilvēks, kurš spēj tvert Esamību tās veselumā; tajā pašā laikā šādam cilvēkam reliģijas vēsts vairs nemaz nav vajadzīga, jo viņš spēj kontaktēties ar Esamību „pa tiešo”.

            Mēģināsim pieskarties nedaudziem jēdzieniem, kas, spriežot pēc attiecīgā vārda uzbūves, radušies pirmatnējā veseluma iespaidā, taču ienākot prāta pasaulē, savu jēgu pazaudējuši un pārvērtušies par kaut ko gluži citu. Šis „gluži cits” parasti tāpat tiek piesaukts kādā nebūt cēlā nolūkā, nemaz nepamanot, ka „gluži cits” vairs nebūt nav „Tas”.

            Pirmais jēdziens, kam pieskarsimies, ir „patiesība”.

            Par patiesību mēs ikdienā runājam visvisādos kontekstos. Arī strīdamies par patiesību. Savu patiesību mēs aizstāvam, uzskatot, ka mūsu patiesība ir pareizāka par viņējo. Šeit varam atcerēties Bora slaveno teicienu, ka liela patiesība ir tāda, kuras pretstats arī ir liela patiesība. Pretstats patiesībai ir nepatiesība. It kā jocīgi un tajā pašā laikā viss ir vienkārši. Bors runā par veselumu, kamēr prāts, kam Bora teiciens šķiet nepieņemams, atkal ir iekritis dualitātes „patiess – nepatiess” slazdā.

            Dualitātes šauro redzējumu atgādina slavenā fabula par vairākiem aklajiem, kuri, katrs aiz savas ķermeņa daļas saķēruši ziloni, strīdējās, ko tad viņi ir satvēruši. Katram no šiem aklajiem bija sava patiesība. To pašu mēs darām ikdienā – tveram pasauli caur savu priekšstatu prizmu un brīnāmies, cik ļoti satvertais atšķiras no kaimiņa, kolēģa vai dzīvesbiedra. Un tikai redzīgais, kas spēj ieraudzīt ziloni kopumā, zina, par ko ir runa.

            Reti kurš ir pamanījis vārda „patiesība” īsto vēsti. Un tā ir „Pati Esība”! Pati Esība ir tā, par ko vairs nav jāstrīdas, jo nav vairs dualitātes. Pati Esība apvieno Bora pieminētos patiesības pretmetus, jo tie Esamībā izpaužas vienlaicīgi, pie kam vienlaicīgi ar visu to neierobežoto iespēju gūzmu, kas atrodas starp šiem pretmetiem.

            Droši vien tas, ko mēs ikdienā apzīmējam ar vārdu „patiesība”, būtu jāsauc citā vārdā – kaut vai par „taisnību”. Tas būtu precīzāk. Patiesību Pašas Esības kontekstā mēs parasti nemaz nezinām. Bet cik ļoti mēģinām visur to piesaukt.

            Otrs jēdziens, kas ikdienas lietojumā ir nonivelējies – „sirdsapziņa”.

            Sirdsapziņa parasti tiek piesaukta, lai izraisītu vainas apziņu, ka kaut kas ir nodarīts nepareizi. Parasti iet runa par uzvedības modeļiem, rīcības modeļiem, kas neiekļaujas kaut kādos pieņemtos ētikas rāmjos.

            Kas šos rāmjus veido?

            Atbildi visprecīzāk ir noformulējis viedais vīrs Berts Helingers, ar to apzīmējot dzimtā, ģimenē izveidoto vērtību kopumu, kas veido savdabīgu enerģijas lauku, tajā iesaistot visus dzimtas locekļus. Citiem vārdiem, runa ir par dzimtas un ģimenes kolektīvo apziņu.

            Šī kolektīvā apziņa mēģina visus dzimtas locekļus turēt pie konkrētā uzskatu / vērtību kopuma, provocējot justies neērti, ja gadījumā kāds no locekļiem šim kopumam nepievienojas. Tradicionāli tā ir „poga”, uz kuras spiežot, dzimtas vecākā paaudze mēģina manipulēt ar jaunāko.

            Katrā dzimtā šis uzskatu kopums ir citāds. Tie var būt pat diametrāli pretēji, līdz ar to tikpat diametrāli pretējs var būt tas, ko saucam par sirdsapziņu. Teiciens, ka kādam nav sirdsapziņas, nozīmē tikai to, ka viņa sirdsapziņa nesakrīt ar mūsējo, respektīvi, viņa ētisko vērtību kopums kardināli atšķiras no mūsējā. Piemēram, zagļu dzimtas vērtību skala noteikti atšķiras no manējās.

            Tagad izgaršosim salikteni „sirdsapziņa”, sadalītu pa daļām: „Sirds Apziņa”.

Ahā! Te paveras pavisam cita aina!

Atšķirībā no prāta ierobežotības caur sirdi mēs spējam tvert pasauli tās veselumā. Sirds spēj just un caur sajūtām tvert Pasauli, Esamību visā tās pilnībā. Saka, ka sirdij nevarot pavēlēt. Protams, nevar jau arī, jo Sirds Apziņa vienkārši IR ESOŠA neatkarīgi no pavēlēm, un instrukcijām. Cita lieta – prāts ar pavēlēm vai instrukcijām var likt cilvēkam rīkoties pretēji tam, ko saka viņa Sirds Apziņa. Un te nu ir kārtējais nelielais paradokss – tas, ko mēs saucam par sirdsapziņu, bieži vien ir klajā pretstatā Sirds Apziņai. Interesanti, vai ne?

Trešais jēdziens ir viens no visbiežāk lietotajiem mākslā un kultūrā. Proti, mēs runājam par mīlestību.

Mīl Es(t)ība ir viena no diženākajām lietām Esamībā, ja to vispār var nodalīt no Esamības. Tāpat kā Saule lej savu siltumu pāri visam bez jebkādiem nosacījumiem, arī Mīlestībai nosacījumu nav.  Tā plūst no avota neatkarīgi, vai uz viņu tiek atbildēts. Veseluma izpausmē neeksistē pretmeti „mīl – nemīl”. Gana droši var atbildēt, ka tieši spēja mīlēt cilvēku nosacīti paceļ virs pārējo materiālo dzīvības formu klāsta. Tiesa, tas ir gadījumā, ja patiešām ir runa par Mīlestību.

Te jāmin kārtējais paradokss. Lielākā daļa cilvēku, kas šo jēdzienu lieto, nezina, kas tas ir, veidojot kārtējos kolektīvos maldus. Jo atkal – lai piedzīvotu Mīlestību, kaut nedaudz ir jāspēj tvert pasauli veselumā. „Viņš/ viņa mani nemīl, tāpēc es ciešu!” pieder pie dualitātes un tajā gadījumā nav runa par Mīlestību. Stāvokli, ko ikdienā dēvē šajā vārdā, varētu varbūt nosaukt par „iekaislēšanos”.  Tajā nav nekā slikta, tas ir skaists, veselīgs process, kuram jāiziet cauri un uz kura balstās bezmaz visa pasaules literatūra.  Tajā pašā laikā jāsaprot, ka ienesot šo jēdzienu duālajā pasaules skatījumā, Mīlestībai tiek laupīta tās pārlaicīgā dimensija un dziļākā būtība.

Mēs aplūkojām trīs jēdzienus, kuri dualitātes apstākļos apzīmē katrs kaut ko savu.

Uztverot visu veselumā, starpības nav, jo Pati Esība = Sirds Apziņa = Mīl Es(t)ība.

Viss ir Viens un Viens ir Viss.

Ģirts Ančevskis

http://gaismasvirziens.blogspot.com/2013/07/jedzieni-un-jega.html

21. jūn. Saulstāvju uguns rituāls "Utķuros"

MĪĻO, CILVĒK!

(..) VISSKAISTĀKAIS GADALAIKS,

VISSKAISTĀKAIS GADALAIKS,

VISSKAISTĀKAIS GADALAIKS

IR MĪLESTĪBA.

                                        /V. Atāls/

AICINĀM 21. JŪNIJĀ PIEDZĪVOT MĪLESTĪBU

MŪSU PĻAVĀS

(starp Gaiziņkalnu un Madonu)

caur

• saulstāvju uguns rituālu
• spēka dziesmām
• un kopā būšanu

Iedrošinām – uzaiciniet arī savus ģimenes/dzimtas Cilvēkus!

AP 19:00 PULCĒJAMIES (var ātrāk, vēlāk, bet daži kopdarbiņi jāpaveic līdz saules rietam 22:22)

AP 21:00 UGUNSRITUĀLS

Līdzi jāņem:

• Jāņu zāles kopīgajai vītnei
• ieteicams katram ziedu vainags/ozolkronis (meitas pin saviem puišiem)
• „graudiņi” ziedošanai (pupas, graudi utml.)
• pirkstiņēdieni kopgaldam pie ugunskura (labāk Latvijā audzēts/ radīts)
• kaut kas brokastu galdam (tiem, kuri paliks līdz rītam un ilgāk).

Drīkst ierasties ātrāk un uzkavēties ilgāk (arī nākamajā dienā)! Būs pieejamas divas ugunskura vietas un grils. Ir akas ūdens un upīte, kas tek saullēkta virzienā. Ņemiet līdzi teltis.

Nokļūšana - kooperējieties pa mašīnām, jo tā ir lētāk, un mums nav lielveikala lieluma stāvlaukuma:). Ir tikai jauki kaimiņi (arī 6 lieli suņi, kam jāsaka:„uz māju!”), kuru pagalmā vai pie ceļa galiem, arī uz lielā ceļa, varēsiet novietot savus auto. Rēķinieties, ka ~ 10/15 min jāiet pa mežiņu ar kājām. Saimnieks Arvis piedāvās dzeltenu ķerru, ar ko īpaši lielās paunas vieglāk pārvietot (tas jāsakoordinē, jo iebrauksiet dažādos laikos).

Mums gribētos pavadīt šo stipro laiku kā svētkus

tā viegli, bez īpašiem noteikumiem, esot kopā ar Tevi, cilvēk.

Tev arī? – tad mēs jūs gaidām, lai saplūstu Mīlestībā!

Pieteikšanās nav obligāta, bet jauki būtu, ja jūs liktu mums noprast, cik būsiet

(29635448 Sigita).

p.s. ciemošanās bez maksas un bez alus:) .

Arvis, Sigita, Laimrota un Teiksma aicina.

___________________________________________________________________________________

Ceļa apraksts:

CEĻŠ UZ

Saulstāvjiem „UTĶURU” PĻAVĀS

Tuvojoties Zelgauskai (pieturā rakstīts ar burtu A),

skatieties pēc sarkanām norādēm! J

Skaidrībai zvaniet Arvim 25914813

                                                                                            

No Rīgas uz Madonu, pa Pļaviņu šoseju braucot,:

Ø      Jābrauc līdz Sauleskalnam (aiz Kalsnavas, Bērzaunes) un tad jāsāk rosīgi skatīties kreisajā pusē pagrieziens uz Iedzēniem 

Ø      pa kreisi (norāde Iedzēni)

Ø      braucam, kamēr beidzas asfalts un priekšā ieraugam metāla sētu (ārstes prakses uzraksts)

Ø      pa kreisi griežam (uz zemes ceļa)

Ø      pa labi pirmajā T veida krustojumā

Ø      braucam tikai taisni līdz Zelgauskas centram ( kreisajā ceļa pusē 2 stāvīga akmens un baltu ķieģeļu māja)

Ø      pa kreisi pirms tās mājas ceļš augšā kalnā (sarkana norāde)

Ø      braucam tikai taisni līdz sarkanai norādei labajā pusē

pa labi pie sarkanās norādes

Ø      novietojam mašīnu mazā vai lielā ceļa malāJ (kuriem ātrāk jāsteidzas mājās, lūdzam novietot mašīnu tuvāk lielajam ceļam)

Ø      griežamies iekšā

Ø      taisni un uzmanīgi (slikts lauku zemes ceļš) braucam līdz pirmajai mājai (līdz otrajai var iebraukt tikai džipveidīgās mašīnas)

Ø      ~ 10 – 15 min lauku ceļu apavos dodamies ar kājām uz „Utķuru” pļavu J

No Rīgas uz Madonu, caur Vecpiebalgu braucot,:

Ø      Pirmais orientieris – Bērzkroga krustojums

Ø      Jābrauc Vecpiebalgas vai Madonas virzienā

Ø      līdz Lauterei (aiz Liezēres)

Ø      turpinām braukt taisni un tad sākam rosīgi skatīties labajā pusē pagrieziens uz Bērzauni (pirms vietas apzīmējuma Kusa)

Ø      pa labi (norāde Bērzaune)

Ø      braucam līdz 4 ceļu krustojumam (kur pa labi norāde uz Gaiziņkalnu)

Ø      taisni tam pāri virzienā uz 2 stāvu akmens/balto ķieģeļu, ko no krustojuma var redzēt (skatāmies sarkanās norādes bultas virzienu)

Ø      pabraucam garām 2 stāvīgajai baltu ķieģeļu mājai

Ø      pa labi aiz tās mājas ceļš augšā kalnā (sarkana norāde)

pa labi pie sarkanās norādes

Ø      novietojam mašīnu lielā vai mazā ceļa malāJ (kuriem ātrāk jāsteidzas mājās, lūdzam novietot mašīnu tuvāk lielajam ceļam)

Ø      griežamies iekšā

Ø      taisni un uzmanīgi (slikts lauku zemes ceļš) braucam līdz pirmajai mājai (līdz otrajai var iebraukt tikai džipveidīgās mašīnas)

Ø      ~ 10 – 15 min lauku ceļu apavos dodamies ar kājām uz „Utķuru” pļavu J

No Madonas uz Zelgausku:

Ø      Braucam Madonas Putnu fabrikas virzienā (netālu no Pļaviņu šosejas apļa kur norāde Gaiziņkalns)

Ø      Garām Madonas Putnu fabrikai līdz krustojumam, kur norāde uz Gaiziņkalnu

Ø      Pa labi Gaiziņkalna virzienā

Ø      braucam līdz 4 ceļu krustojumam (kur norāde tālāk uz Gaiziņkalnu)

Ø      pa kreisi uz 2 stāvu akmens/balto ķieģeļu māju, ko no krustojuma var redzēt (skatāmies sarkanās norādes bultas virzienu)

Ø      pabraucam garām 2 stāvīgajai baltu ķieģeļu mājai

Ø      pa labi aiz tās mājas ceļš augšā kalnā (sarkana norāde)

Ø      braucam tikai taisni līdz sarkanai norādei labajā pusē

pa labi pie sarkanās norādes

Ø      novietojam mašīnu lielā vai mazā ceļa malāJ (kuriem ātrāk jāsteidzas mājās, lūdzam novietot mašīnu tuvāk lielajam ceļam)

Ø      griežamies iekšā

Ø      taisni un uzmanīgi (slikts lauku zemes ceļš) braucam līdz pirmajai mājai (līdz otrajai var iebraukt tikai džipveidīgās mašīnas)

Ø      ~ 10 – 15 min lauku ceļu apavos dodamies ar kājām uz „Utķuru” pļavu J

Pjotrs Elkunovičs Rīgā 13.-15.05.2013.

Es un dzīve

Margareta Melina

Neviens nezina manu ceļu, neviens vienīgs.
Arī es pati ne –
bet tas kļūs man skaidrs, kad pa to iešu.

Mana sirds skrien pretī tam, kurš vēlas nepieprasot
un dala savas ciešanas ar mani nedraudot un nepiespiežot.

Es atrodu savas mājas pie tiem, kas atzīst mani tādu, kāda esmu –
Ar tām saistībām, kas ir manas, un ar tiem cilvēkiem, kas mani.

Tikai tam es varu būt tuva, kurš ļauj man atkāpties sevī.
Tikai tam es varu uzticēties un paust savas dziļākās domas,
kurš droši pieņem manu klusēšanu un pieļauj nedalāmu lietu esamību.

Tas, kurš uzskata, ka viņam ir tiesības uz mani, iznīcina manu prieku,
nosmacē manu mīlestību un atņem manu dzīvi.
No tāda cilvēka man jātiek prom, kaut arī tas būtu kāds no man tuvajiem...

Nevienam nav tiesības uz mani.
Nevienam. Neviens man nedrīkst atņemt dzīvi.
Ko es dodu, to dodu no brīvas gribas, kad pienācis laiks.

Tas, kurš pats ņem, kavē manu došanu.
Tas, kurš pieprasa manu mīlestību, traucē mani mīlēt.
Tas, kurš pats mani ņem, tas mani zaudē.

Bet tas, kurš paļaujas uz dzīvi, dod manai mīlestībai spārnus.
Dzīvi neviens nevar noķert un vadīt,
tā ir brīvība un vējš, un atrod pati savu ceļu.

Es esmu vēja bērns, ko neviens nevar notvert dzīvu.
Es esmu mazs, pelēks putniņš, kurš gūstā apklust un mirst.

Bet brīvības telpā un nakts klusumā dziedu es laimīgi un nepagurstot –
Kā lakstīgala, mana māsa,
Un brālis cīrulis.

(I.Ančevskas tulkojums no zviedru val.)

http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9750337